Kas notiek ar pacientu datiem e-veselībā?

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Pašlaik e-veselībā ikviens iedzīvotājs var aizliegt vai atļaut piekļuvi saviem medicīniskajiem datiem, taču šī atļauja vai aizliegums darbojas pēc principa «visu vai neko», proti, ir iespējams vai nu pilnībā aizliegt piekļuvi visām ārstniecības iestādēm un visiem medicīnas darbiniekiem, vai nu atļaut visiem.

Ministru kabinets pieņēmis grozījumus noteikumos par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, lai paplašinātu šīs iespējas savu medicīnisko datu atklāšanā vai «noslēpšanā», piemēram, atļaujot vai liedzot piekļuvi pacienta datiem arī atsevišķām ārstniecības personām vai iestādēm. Tomēr šāda iespēja pacientiem būs tikai no 2021. gada 29. oktobra. Tik ilgs laiks nepieciešams valsts iestādēm, lai veiktu izmaiņas e-veselībā. Nav skaidrs arī, cik izmaksās šādu izmaiņu veikšana; Veselības ministrija norāda, ka finansējums būs no Eiropas Savienības fondiem.

Pašlaik e-veselībā ikvienam ir iespēja liegt piekļuvi saviem datiem pilnīgi visām ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām vai arī atļaut datus apstrādāt visiem, kas ir iesaistīti ārstniecības procesā. Iespēja liegt piekļuvi saviem datiem atsevišķām ārstniecības iestādēm vai mediķiem e-veselībā tiek plānota kā papildu funkcionalitāte, kuras ieviešana līdz šim nav bijusi iespējama ierobežotā finansējuma dēļ. No likumprojekta anotācijas izriet, ka pacientu tiesību interesēs par šādu novilcināšanos bažījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vairākkārt iebildusi, ka e-veselība neparedz tiesības brīvāk rīkoties ar saviem datiem, proti, atļaut vai aizliegt to izmantošanu konkrētām medicīnas iestādēm. Sākotnēji bija plānots ieviest šādu iespēju jau 2018. gadā, tad termiņš tika pagarināts līdz 2019. gada 25. maijam. Toreiz asociācija lūdza svītrot attiecīgo projekta punktu, norādot: ja e-veselības sistēmā tehniski nav iespējams nodrošināt pacientu tiesību īstenošanu, ir jāizstrādā piemēroti pārejas noteikumi. Tie paredzētu, ka pacientu dati e-veselības sistēmā tiek apstrādāti tikai ar pacienta piekrišanu līdz brīdim, kad pacients tos var pilnībā slēgt, tajā skaitā aizliedzot pieeju atsevišķām ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām.

Veselības ministrija šo iebildumu neņēma vērā, norādot, ka pacients taču var realizēt savas tiesības, liedzot pieeju saviem datiem pilnīgi visiem. Bet iespēja variēt ar šo aizliegumu apskatīt datus jau būs papildu funkcionalitāte, kas netika plānota, un naudas tam nebija. Tagad nolemts tomēr šo funkcionalitāti iestrādāt, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu no programmas Izaugsme un nodarbinātība. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, kopumā Latvijā ir 3786 ārstniecības iestādes - stacionāri, ambulatorās ārstniecības iestādes, ģimenes ārstu un pārējo speciālistu prakses, zobārstniecības iestādes, fizioterapeitu, ergoterapeitu prakses, kurām pašlaik - ja pacients nav aizliedzis pilnībā pieeju saviem datiem - ir tiesības piekļūt pacienta medicīniskajiem datiem. Tāpat ir 5587 praktizējošie ārsti, tajā skaitā 1338 praktizējošie ģimenes ārsti.

Kamēr Nacionālais veselības dienests strādās pie jaunās funkcionalitātes, Veselības ministrija atgādina, ka e-veselības izmantošana nav vienīgā iespēja, kā pacients var ierobežot savu datu apstrādi. Ikvienam ir iespēja izvēlēties ārstniecības iestādi un ārstniecības personu, kurai uzticēt savu veselību, tajā skaitā datu apstrādi. Turklāt kārtība paredz, ka pacienta datus e-veselības sistēmā ir tiesības apstrādāt tikai tām ārstniecības personām, kas pacientam sniedz konkrētus ārstniecības pakalpojumus, un tādā apjomā, kas nepieciešams ārstniecības mērķu sasniegšanai. Vēršoties Nacionālajā veselības dienestā ar iesniegumu, ikviens var iegūt informāciju par to, kurš konkrēti ir apstrādājis viņa datus - kuras personas, kādiem mērķiem, kādus datus un kurā laikā. Pašlaik arī tiek strādāts pie sistēmas uzlabošanas, lai pacients visus auditācijas pierakstus varētu redzēt e-veselības sistēmā.

Veselības ministrija ir izveidojusi e-veselības lietotāju padomi, kuras uzdevums ir sniegt konsultatīvu atbalstu e-veselības sistēmas jauno funkcionalitāšu ieviešanā un esošo uzlabošanā, kā arī par īstenojamajiem pasākumiem e-veselības jomā. Pašlaik ir izveidots e-veselības sistēmas uzlabojumu saraksts - kopumā 29 ieteikumi. Piemēram, viens no prioritārajiem virzieniem ir e-veselībā paredzēto e-nosūtījumu pilnveidošana un lietošanas iespēju paplašināšana. Tāpat plānoti uzlabojumi attiecībā gan uz e-receptes, gan e-darbnespējas lapas pilnveidi, piemēram, paredzot ērtāku aktīvās vielas norādīšanu e-receptē un nodrošinot pilnīgāku datu apmaiņu starp aptiekām un Nacionālo veselības dienestu. Par aktuālu tika atzīts arī jautājums, kad ilgstoši ir atvērta, bet nav noslēgtas e-darbnespējas lapa, liedzot citam ārstam atvērt jaunu lapu pacientam.

UZZIŅAI

Pieeja pacienta datiem

3786 ārstniecības iestādēm - stacionāri, ambulatorās ārstniecības iestādes, ģimenes ārstu un pārējo speciālistu prakses, zobārstniecības iestādes, fizioterapeitu, ergoterapeitu prakses

5587 praktizējošiem ārstiem, tajā skaitā 1338 ģimenes ārstiem

Pacienta datus e-veselības sistēmā ir tiesības apstrādāt tikai tām ārstniecības personām, kas pacientam sniedz konkrētus ārstniecības pakalpojumus, un tādā apjomā, kas nepieciešams ārstniecības mērķu sasniegšanai

Avots: Veselības ministrija

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.