Valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas izstrādāto Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu 2019.–2020. gadam, kurā iekļautas būtiskas iniciatīvas, tomēr par finansējumu plāna īstenošanai būs jāpacīnās. Šogad nepieciešamā nauda, 6,7 miljoni eiro, ir piešķirta, savukārt nākamgad papildus nepieciešami vismaz 23 miljoni eiro.
Latvijā psihiskie un uzvedības traucējumi bija reģistrēti vairāk nekā 89 000 personu jeb aptuveni pieciem procentiem Latvijas iedzīvotāju. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem pieaug. Speciālisti norāda, ka nozīme ir arī ģeogrāfiskajam faktoram.
Saslimstība pieaug
Visbiežāk psihiskie un uzvedības traucējumi tiek reģistrēti Latgales reģionā - 6419 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Rīgas reģionā 2017. gadā tika reģistrēti 4388 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Vismazākais reģistrēto pacientu skaits 2017. gadā tika konstatēts Pierīgas reģionā - 3624 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Veselības ministrijas ziņojumā uzsvērts, ka 2018. gadā ieslodzījuma vietās pie psihiatra ārstējās 2326 ieslodzītie, kas ir 66 procenti no visiem ieslodzītajiem.
Ceturtajai daļai cilvēku, kuriem diagnosticē kādu psihisku slimību, tie ir organiski psihiski traucējumi (piemēram, demence), bet piektajai daļai - šizofrēnija un vēl 20 procentiem - garīgā atpalicība. Psihiskās veselības traucējumu problemātika iezīmēta arī Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā, proti, pēdējā mēneša laikā sasprindzinājumu, stresu un nomāktību ir izjutuši 48,4 procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet 6,2 procenti iedzīvotāju sasprindzinājumu, stresu un nomāktību izjūt bieži.
Slēpj no citiem
Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka iedzīvotāju psihiskās veselības jautājumus cenšas risināt visas valstis, jo psihiskie traucējumi ir viens no četriem galvenajiem darba nespējas cēloņiem Latvijā, bet aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam depresija varētu kļūt par vienu no būtiskākajiem citu slimību cēloņiem. Tajā pašā laikā Latvijā joprojām valda stereotipi, ka pie psihiskās saslimšanas cilvēks ir vainīgs pats un viņam pietiktu vien saņemties, lai pārvarētu depresiju vai citu slimību. Sabiedrības attieksme arī ir iemesls, kāpēc cilvēki nevēršas pēc palīdzības, piemēram, cilvēki pētījumā atzīst, ka katrs otrais iedzīvotājs no citiem slēptu faktu, ja kāds no ģimenes locekļiem saslimtu ar psihisku slimību.
Analizējot situāciju Latvijā, veselības ministre nonākusi pie secinājuma, ka psihisko slimību pacientiem pietiekamā līmenī nav pieejama ambulatorā aprūpe, īpaši reģionos. «Mums ir pietiekami lielas psihiatriskās slimnīcas, kur saņemt medicīnisku aprūpi, bet nav padomāts, kā novērst pacientu nokļūšanu līdz slimnīcai, kad jau šis cilvēks ir krīzes situācijā,» sacīja I. Viņķele. Noskaidrots, ka cilvēki nevēršas laikus pēc palīdzības, kā arī ģimenes ārsti nav pietiekami apmācīti diagnozes savlaicīgai atklāšanai un nereti strādā bez pietiekama atbalsta. Analizējot stacionāru veselības aprūpi, konstatēts, ka psihiatriskajās slimnīcās cilvēki nonāk ne tikai psihiskas slimības, bet arī sociālekonomisku problēmu dēļ.
Īpaša uzmanība pusaudžiem
Plāns paredz konkrētus soļus un jaunus pakalpojumus, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieeja mūsdienām atbilstošākam psihiskās veselības pakalpojumam. Vienlaikus šo plānu ministre nosauc arī par ugunsgrēka dzēšanas plāns, lai risinātu akūtas problēmas - piemēram, bērnu psihiatru trūkumu un apgrūtināto piekļuvi ambulatoriem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo reģionos. Jaunais plāns paredz attīstīt psihiskās veselības ambulatoro aprūpi, lai laikus palīdzētu cilvēkiem, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Ar plānu Veselības ministrija apņemas veidot jaunus ambulatoros centrus reģionos, ieviest Latvijā jauna ārstēšanas pieeju - cilvēka veseļošanos atbalstīs multidisciplināra komanda, kurā ir ne tikai psihiatrs, bet arī citi speciālisti - psihologi, mākslu terapeiti, fizioterapeiti, ergoterapeiti. Plāns paredz arī apmācīt ģimenes ārstus, lai viņi veiktu savlaicīgu psihiskās veselības diagnostiku un ārstēšanu, arī bērniem - veicot psihiskās attīstības skrīningus.
Veselības ministrija norāda, ka arī zāles izmaksās lētāk, jo kompensāciju apmērs jau ir palielināts līdz 75 procentiem iepriekšējo 50 procentu vietā un atsevišķām diagnozēm - līdz 100 procentiem, kā arī kompensējamo zāļu sistēmā iekļautas jaunas diagnozes, ar kādām var saņemt valsts apmaksātus medikamentus.
Psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta, ka plāna ietvaros paredzēts izveidot jaunu psihorehabilitācijas programmu pusaudžiem, kuriem ir depresija, garastāvokļa maiņa un pašnāvību risks. «Pusaudži kā īpaša vecuma grupa ir atstāti novārtā, jo ir dienesti gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet pusaudžu vecumā, kurā ir vislielākās problēmas un kad nereti rodas psihiskas slimības, nav faktiski nekādu pakalpojumu, īpaši ambulatoro un tieši nemedikamentozo,» secināja psihiatrs. Par to, ka šī nozare nav bijusi prioritāte, liecina arī bērnu psihiatru trūkums visā Latvijā. Pilotprojekta ietvaros tiks veidota palīdzības sistēma pusaudžiem, iekļaujot arī psihoterapeitisku palīdzību.
Reformēs stacionārus
Pārmaiņas skars arī stacionāro aprūpi valsts psihoneiroloģiskajās slimnīcās, sacīja I. Viņķele. Apvienošanos piedzīvos vairākas slimnīcas, piemēram, turpmāk ciešāk strādās Aknīstes un Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas, lai uzlabotu smago un ilgstošo pacientu aprūpi. Šīs izmaiņas tiks veiktas arī ar mērķi piesaistīt mediķus slimnīcām, kas atrodas tālu no Rīgas. Slimnīcās tiks ieviestas observācijas gultas, lai izvairītos no situācijām, kad cilvēks nokļūst slimnīcā nevis medicīnisku indikāciju, bet sociāla rakstura problēmu dēļ.
Jaunais plāns paredz arī ārstniecības personāla, psihiatru, tostarp bērnu psihiatru, algu celšanu, pārrēķinot tarifus. Plāna īstenošanai šā gada budžetā ir piešķirti 6,3 miljoni eiro, kā arī nepilns pusmiljons Eiropas naudas. Tomēr jau nākamgad būs nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi - vismaz 23 miljoni eiro. «Finansējums veselībai un specifiski psihiatrijai - lai kā mēs saimniekotu - mazāks nekļūs, gluži pretēji,» uzsvēra I. Viņķele. «Psihiatriskām diagnozēm sabiedrība tērēs vairāk.» Ministre uzskata, ka valdībā šis plāns ir jāatbalsta bez diskusijām, tomēr, visticamāk, par papildu naudu būs jāpacīnās nākamā gada budžeta veidošanas procesā.
UZZIŅAI
Cilvēki ar psihiskiem traucējumiem
2017. gadā Latvijā psihiskie un uzvedības traucējumi bija reģistrēti vairāk nekā 89 000 personu jeb 4,6% Latvijas iedzīvotāju
2017. gada beigās psihiskie un uzvedības traucējumi ir reģistrēti 42 285 vīriešiem jeb 4753 uz 100 000 vīriešu, 47 383 sievietēm jeb 4535 uz 100 000 sieviešu
Sadalījumā pa diagnožu grupām galvenokārt diagnosticēti organiski psihiski traucējumi - 26,6%, šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi - 22,0%, garīga atpalicība - 19,8%
Personu skaits, kurām ir piešķirta invaliditātes grupa psihisko un uzvedības traucējumu dēļ, ir 26 132, no tiem:
I grupa 4294
II grupa 17 789
III grupa 1701
Bērni 2348