Karstā vasara vēlīga lauku tūrismam

Tūrisma nozare aizvada divus peļņas mēnešus, kas, kā ierasti, ir laika periods no pēcjāņiem līdz augusta vidum. Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele atzīst – rēķinājušies, ka šovasar, pretstatot pērnajai sezonai, tūristu būs mazāk. Tomēr, spītējot prognozēm, lauku tūrisma mītnes viesu skaitu kuplinājušas vidēji par 10%.

Izcīnītā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme dažviet pakalpojuma cenas darījusi atpūtniekiem tīkamākas. Taču paši tūristu izmitinātāji uzsver, ka viesus dāsnāk pulcējusi tieši karstā vasara.

"Mums šī ir ceturtā sezona. Labāk un labāk iet – ar katru gadu palielinām klientu skaitu," stāsta Dundagas novada viesu nama Pītagi saimniece Signe Dišlere. Jūlijs bijis veiksmīgākais mēnesis četros darbības gados – viesu bijis par ceturto daļu vairāk nekā pērn. "Laika apstākļi ir būtiskākie, pat nauda nespēlē tādu lomu. Ja ir karsts, tad ir klienti," skaidro S. Dišlere.

Nospiedošā pārsvarā, līdzīgi kā katrā lauku tūrisma mītnē, ir vietējie atpūtnieki. No atbraucējiem atpūtu Latvijas laukos viennozīmīgi iecienījuši vācieši, bet Pītagos apmetas arī lietuvieši, igauņi un holandieši. Cenas visus četrus gadus neesot mainījuši. Arī PVN pieaugumu paņēma uz sevi, tāpēc līdz ar likmes nolaišanu var uzelpot, norāda viesu nama saimniece.

"Šī vasara mums ir tik laba kā neviena," palepojas arī atpūtas kompleksa Brūveri Siguldā īpašnieks Uldis Dvinskis. Tas gan cilvēku skaita ziņā, ne naudas izteiksmē, viņš piebilst. Ierasti, uz sezonas sākumu cenas tiekot celtas, bet šogad līdz ar nodokļa likmes samazināšanu tās varējuši nolaist. "Izlaboja to muļķību, ko uztaisīja," tā nodokļa likmes samazināšanu komentē atpūtas kompleksa īpašnieks. Vēlīgi bijuši arī laika apstākļi. Tā, piemēram, karstajās dienās šeit patvērumu meklējuši rīdzinieki. "Zvanīja un jautāja, kura ir aukstākā māja kempingā un kur blakus ir ūdens. Brauca ģimenes ar bērniem un dzīvoja vairākas dienas," stāsta atpūtas kompleksa saimnieks. Atpūtu Latvijas laukos šovasar biežāk nekā citus gadus izvēlējušies arī mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. "Domāju, ka cilvēki izvēlas tuvākus, lētākus ceļojumus uz kaimiņvalstīm. Vasara šogad ir izdevusies un viņi labu atpūtu par labām cenām var dabūt tepat," paskaidro U. Dvinskis. Vienlaikus ballītes un naudas notrallināšanas gājušas mazumā, viesi vairāk izvēlas aktīvu atpūtu.

"Kā saulīte uzspīd, telefons ir karsts," uz vienkāršo likumsakarību norāda arī Kocēnu novada lauku mājas Lantus īpašnieks Māris Šternmanis. "Atpūsties brauc vairāk cilvēku nekā pagājušajā gadā – var runāt par 10–15% pieaugumu," viņš apstiprina. Vēl gan ir spēkā krīzes ieviestās korekcijas. "Ja agrāk brauca draugu kompānijas, tad tagad naudu atstāj ģimenes lokā – atbrauc vīrs ar sievu un bērniem," skaidro lauku mājas īpašnieks. Lielākoties atpūtnieki šeit pavadot vienu nakti un, ja piedāvā atlaidi, varbūt kāds vēl uz otru paliekot. Kāzas šeit svin retāk – šosezon bijušas vien divas. Turklāt priecīgo notikumu nu atzīmē šaurākā – nevis 100, bet 40–50 ciemiņu – lokā.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais