Latvijas valsts iestāžu rīkotajās sarunu procedūrās un konkursos daudzkārt uzvarējušajai akciju sabiedrībai Emergn ir ciešas biznesa saites ar Krieviju un Ķīnu, kur strādā šīs firmas datorspeciālisti, – izpētot paša uzņēmuma sagatavotos pārskatus un citus datus, secina Neatkarīgā.
Emergn vairākkārt ir mainījusi nosaukumu - vēl pirms gada tā saucās Exigen Services Latvia, pirms tam bija pazīstama ar nosaukumiem Exigen Services Dati, Dati Exigen Group, Dati un SWH Informatīvās sistēmas.
Uzmanību šī firma piesaistīja, jo tā iegūs monopoltiesības uz Uzņēmumu reģistra (UR) datiem, kā arī papildus vairākus miljonus par UR sistēmas apkalpošanu, ja stāsies spēkā Bordāna partijas bīdītie grozījumi likumā Par Uzņēmumu reģistru.
Uzmanību AS Emergn ir pelnījusi it īpaši tāpēc, ka Latvijas valsts drošības iestādes kopējā paziņojumā presei šā gada jūlijā izplatījušas brīdinājumu valsts iestādēm - atturēties no IT kompāniju pakalpojumu izmantošanas, kuras saistītas ar Krieviju, Ķīnu un vairākām citām valstīm.
«Noskaidrot nav iespējams»
Lai gan AS Emergn uztur ne tikai UR, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas - tātad pārvalda Latvijas iedzīvotāju būtiskākos sensitīvos datus, šīs akciju sabiedrības «patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams», liecina AS Emergn prokūrista Ulda Smilta UR iesniegtais paziņojums.
Savukārt no Emergn gada pārskata redzams, ka sabiedrības vienīgais 100% dalībnieks no pagājušā gada 11. augusta ir Īrijā reģistrētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību Emergn Global Holdings. Pirms 2018. gada 11. augusta AS Emergn (tobrīd saucās AS Exigen Services Latvia) vienīgais īpašnieks bija dziļos ofšoros, t.i., Bermudās reģistrētā Return no Intelligence Ltd.; vēl pirms tam - Bermudās reģistrētā Exigen Services Ltd.
No gada pārskatos redzamās informācijas var noprast, ka AS Emergn māteskompānijas īpašnieki (patiesie labuma guvēji) nav mainījušies - māteskompānija ir tikai mainījusi nosaukumu un jurisdikciju no Bermudām uz Īriju.
Neatkarīgā mēģinās turpināt pētījumus arī Bermudu «ofšoru džungļos».
Krievija un Ķīna
Salīdzinoši daudz plašāka informācija par AS Emergn starptautiskajām aktivitātēm iegūstama no pašas kompānijas reklāmas bukletiem un sagatavotajiem pārskatiem valsts institūcijām.
Tā, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) Emergn iesniegusi savu prezentācijas materiālu. Tur cita starpā teikts, ka kompānija dažādās pasaules valstīs nodarbina vairāk nekā 1400 IT speciālistu. Kompānijas biroji strādājot ne tikai Rīgā, bet arī Krievijā - Sanktpēterburgā, Kazaņā, Nižņijnovgorodā; Ukrainā - Dņepropetrovskā, Odesā; Ķīnā - Vuksī, Sudžo, un daudzās citās pasaules valstīs un to pilsētās. LIAA iesniegtajā prezentācijas materiālā uzsvērts, ka kompānija ir «IT pakalpojumu pionieris Baltijā» un tai Latvijā esot «ilgtermiņa sadarbība ar vadošajiem klientiem VID, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts kasi, parlamentu un Latvijas banku sektoru SEB un ABLV banku personā».
Arī informācijas vietnē Wikipedia teikts, ka Exigen Services kopš 2007. gada sākusi veidot pakalpojumu centrus Krievijā un citās NVS valstīs, kopš 2009. gada arī Ķīnā.
Kāda vietne, kurā publicēti dokumenti Exigen iekšējai lietošanai, norādīts, ka Exigen Services turpina attīstīt pakalpojumu sniegšanu Krievijai, tostarp GE Money Bank Russia. Kompānija strādājot pie jauno IT sistēmu ieviešanas arī citos Krievijas Federācijas banku ofisos.
Drošībnieki brīdina
Kamēr Emergn neslēpj savas saites un biznesa darbību Krievijā un Ķīnā, tikmēr Latvijas drošības dienesti pauž bažas par pieaugošajām ārvalstu izlūkošanas iespējām NATO valstu blokā, izmantojot IT kompānijas. Šā gada 19. jūlijā Valsts drošības iestāde savā mājaslapā pat publicēja speciālu vēstījumu. Tajā teikts: «Valsts drošības iestādes - VDD, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests - ir sagatavojušas vispārējas rekomendācijas, kas būtu jāņem vērā valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, plānojot un nodrošinot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas sistēmu drošību.»
Rekomendācijās cita starpā uzsvērts: «Valsts un pašvaldību institūcijas:
- organizējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumu procedūras, nosaka, ka attiecīgie produkti un pakalpojumi ir ražoti / izstrādāti un produktu ražotājs / pakalpojumu sniedzējs ir a) juridiska persona, kas ir reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) dalībvalstī un tās patiesā labuma guvējs ir NATO, Eiropas Savienības vai EEZ valsts pilsonis, b) vai arī fiziska persona, kura ir NATO, Eiropas Savienības vai EEZ valsts pilsonis;
- vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedod priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai),
- informācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra un atbilstoši valsts drošības iestādes pieprasījumam arī jebkura valsts vai pašvaldības institūcija ar kompetento valsts drošības iestādi saskaņo infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu, ārpus NATO, Eiropas Savienības vai EEZ ražotu produktu vai radītu pakalpojumu lietošanu vai izmantošanu.»
Ekskluzīva informācija + 45 miljoni
Pirms šī valsts drošības iestāžu brīdinājuma Emergn ir guvusi uzvaras ļoti nozīmīgos valsts iepirkumos, un redzams, ka šī akciju sabiedrība pārvalda VID informācijas sistēmu, un, ja bordāniešu plāni ar UR likuma grozījumiem izdosies, tad monopolizēs arī UR informācijas sistēmu, kas cita starpā rada risku, ka ar UR informāciju varēs manipulēt.
Tā, piemēram, 2017. gada 6. jūnijā AS Emergn guva uzvaru VID atklātajā konkursā par datu noliktavas sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un garantiju nodrošināšanu. Pasūtījuma summa - 1,6 miljoni eiro.
Jau pēc trim nedēļām, tā paša gada 29. jūnijā kompānija uzvarēja atklātā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras konkursā par sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas un informācijas servisa programmatūras uzturēšanu no 2017. līdz 2021. gadam. Pasūtījuma summa - 2,3 miljoni eiro.
2017. gada 13. novembrī kompānija guva uzvaru VID atklātā konkursā par Centrālās muitas informācijas sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un garantiju nodrošināšanu. Pasūtījuma summa - 2, 07 miljoni eiro.
Tā paša gada 24. novembrī uzvara arī VID atklātajā konkursā par nodokļu informācijas sistēmas un valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un garantiju nodrošināšanu. Pasūtījums 6,22 miljonu vērtībā. Tajā pašā datumā Emergn (tolaik Exigen) uzvarēja arī VID konkursa dialogā par maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu 25,62 miljonu eiro vērtībā.
Kompānijas uzvaras gājiens Latvijas valsts institūciju konkursos turpinājās arī 2018. gadā. 26. februārī kompānija uzvarēja VID atklātā konkursā par integrētās riska informācijas sistēmas uzturēšanu, pilnveidošanu un garantiju nodrošināšanu 2 miljonu eiro apjomā.
10. aprīlī fiksēta Emergn uzvara UR veiktajā sarunu procedūrā par UR informācijas sistēmas uzturēšanu un publisko reģistru modernizāciju 2,3 miljonu apmērā uz pieciem gadiem. Tieši šis iepirkums rada bažas, ka Emergn pēc bordānistu bīdīto likuma grozījumu pieņemšanas būs vienīgā kompānija, kurai būs pieejama visa UR informācija.
17. septembrī fiksēta Emergn uzvara VID atklātajā konkursā par VID informācijas sistēmu savietošanu, pilnveidošanu, uzturēšanu un garantiju nodrošināšanu 1,39 miljonu vērtībā.
Pēdējā Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā lasāmā informācija par Emergn uzvaru datēta šā gada 29. janvārī Tiesu administrācijas atklātajā konkursā par «Tiesu informatīvās sistēmas attīstības» un «E-lietas platformas» risinājuma izstrādi 2,2 miljonu apmērā.
Saskaitot kopējos publiski redzamos Emergn guvumus no Latvijas budžeta pēdējo divu gadu laikā, sanāk nepilni 45 miljoni eiro.