Vēl nepabeigtajam klimata plānam ir veikts formāli neatkarīgs ietekmes novērtējums uz vidi un izdarīts absurds secinājums – dokumentā ietvertajiem pasākumiem būs «izšķiroši labvēlīga ietekme uz klimatu». Tajā pašā laikā plāna ietekme uz tautsaimniecību, iekšzemes kopproduktu un ikviena iedzīvotāja labklājību joprojām nav aprēķināta un pastāv iespēja, ka Eiropas Komisijai steigā sacerētais savārstījums tiks nodots vispār bez skaitļiem. Valdība apstiprinās dokumentu, neapzinoties tā izraisītās sekas.
Šādu iespēju piektdien notikušajā sabiedriskajā apspriešanā apstiprināja Ilgtspējīgas enerģētikas politikas direktors Andrejs Apaņuks. Interese par pasākumu bija minimāla. Milzīgā zālē pulcējās labi ja divdesmit cilvēki.
Topošais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam ir izraisījis zināmu sabiedrības interesi, jo tajā aprakstīta valdības iecere paaugstināt ar autotransportu saistītos nodokļu - akcīzi degvielai, ikgadējo transportlīdzekļu nodevu un ieviest vēl pavisam jaunu nodokli, kas būtu piesaistīts CO2 izmešu apjomam. Kaut gan precīzi skaitļi dokumenta projektā netiek minēti, šo pasākumu summai jābūt tik lielai, lai iedzīvotājus piespiestu pārsēsties uz bezizmešu autotransportu vai atturētu no privātā transporta lietošanas vispār. Taču skandālā par gaidāmajiem mobilitātes apgrūtinājumiem garām palaists fakts, ka ar šo dokumentu tiks izšķiroši ietekmētas arī citas dzīves jomas. Likumdošanā tiks ieviests princips «energoefektivitāte pirmajā vietā». Tas nozīmē, ka ikviens jauns normatīvais akts un ikviens jauns uzņēmējdarbības projekts tiks vērtēts caur CO2 un enerģijas taupīšanas prizmu. Kā skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāvis, tas nozīmē «neradīt jaunus projektus, ja vien tas nav nepieciešams».
Energoefektivitāte kļūs obligāta arī iedzīvotājiem. Tas nozīmēs dažādus veicināšanas un piespiedu pasākumus. Piemēram, tiks ierobežotas tiesības atteikties no centralizētās apkures, kaut gan tā bieži vien ir dārga un lietošanā neērta. Mājas siltināšana, visticamāk, būs obligāta. Protams, arī fosilais kurināmais tiks ierobežots, to sadārdzinot.
«Mums nav tik daudz naudas, ko dalīt, tāpēc nodokļu politika var būt labs instruments, lai stimulētu mājsaimniecības un uzņēmējus pāriet uz efektīvākiem risinājumiem.» Tā ir tā dēvētā nodokļu zaļināšana.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija domā par klimata spekulantu labklājību un plāno ieviest līdzīgu tirdzniecības shēmu kā CO2 kvotām arī obligātajiem energoefektivitātes ietaupījumiem. Ja Jānis gribēs ražot un rūpnīcai vajadzēs daudz elektrības vai siltuma, viņš varēs nopirkt obligāto enerģijas ietaupījumu no Jura, kurš neko neražo. Bet ietaupījumiem jābūt neadekvāti lieliem. Saskaņā ar Latvijas apņemšanos nākamajā gadā mums patēriņš jāsamazina par 10 teravatstundām, bet no 2021. gada tās jau būs 30 teravatstundas. Savukārt atjaunojamās enerģijas īpatsvaram patēriņā 2030. gadā būs jāsasniedz 50%. Sākumā tika plānoti 45%, bet Eiropas Komisija norādījusi, ka tas ir pārāk pieticīgi, ka jābūt ambiciozākiem. Ekonomikas ministrija šo rekomendāciju tulko kā rīkojumu, jo pēc pāris gadiem rekomendācijas tāpat mēdz pārvērsties obligātās norādēs - labāk būt laikus sagatavotiem. Tāpēc zaļā gaisma tiks dota vēja ģeneratoriem. Latvijas ainavā tiks iedēstītas vismaz 100 milzu turbīnas. Par tā dēvētajām ambīcijām jeb Latvijas klimata mērķiem ir vērts runāt atsevišķi. Valdības tos apstiprinājušas, īpaši neiedziļinoties un sabiedrību faktiski neiesaistot. Taču būtiska nianse, ka tā dēvētās ambīcijas nav iespējams pazemināt. Piemēram, konstatējot, ka tās ir neizpildāmas. Dalībvalsts ambīcijas var tikai paaugstināt, jo tā noteikts Eiropas Savienības saistošajos dokumentos.
Ir daudzi skeptiķi, kas nenovērtē klimata plāna gaidāmo ietekmi. Neatkarīgajai tiek pārmests nevietā izraisīts skandāls, jo plānā, redz, neesot precīzu aprēķinu. Tā patiešām ir problēma, jo skaitļiem dokumentā ir jābūt: kā sadārdzināsies enerģija no visas šīs zaļināšanas, kā pieaugs nodokļu slogs iedzīvotājiem, kāda būs ietekme uz tautsaimniecību un iekšzemes kopproduktu. Par cik pieaugs nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.
Taču skaitļu nav. Ekonomikas ministrija strādājot pie modelēšanas un uzlabo scenārijus. Tulkojumā tas nozīmē - padara dokumentu nekonkrētāku un vairāk uz nākotni vērstu, lai mazinātu sabiedrības sašutumu. Jo plāns ir jāpieņem valdībā par katru cenu un Eiropas Komisijai jāaizsūta līdz šā gada beigām. Tāpēc arī ietekmes uz vidi novērtējums ir taisīts vēl negatavam dokumentam. Ir rēķināta ietekme, nezinot, kādi skaitļi būs ierakstīti plānā, nu, piemēram, cik katlumāju jāslēdz un cik iekšdedzes automašīnu jānodod lūžņos. Nav brīnums, ka valdības pasūtījumā ar obligāti pozitīvo slēdzienu Latvijai piedēvēta «izšķiroši pozitīva globāla klimatiska ietekme». Šā absurdā apgalvojuma autors ir ārpakalpojuma sniedzējs - uzņēmums Enviroprojekts.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns pēc būtības ir ietvardokuments, uz kā balstīsies visa turpmākā Latvijas likumdošana. Nav šaubu, ka valdība gada pēdējā sēdē to apstiprinās, bet par sekām domās kaut kad vēlāk. Vai, ticamāk, konstatēs, ka tādas ir ambīcijas un tur vairs nekas nav darāms.
Kādas sekas var būt šādai politikai, rāda Nīderlandes piemērs. Neatkarīgā jau vēstīja, ka tur uz jautājuma zīmes ir ap 18 000 būvprojektu. Tiek anulētas jau izdotas būvatļaujas - ceļu būvē, lauksaimniecībā, sabiedriskajā un privātajā sektorā. Lopkopībā tiek plānota fermu slēgšana. Un tas viss tikai tapēc, ka valdība savulaik uzstādījusi ambiciozus mērķus slāpekļa izmešu samazināšanā. Tāpēc arī Latvijas ambiciozos mērķus nedrīkst novērtēt par zemu. Tie izraisīs radikālas pāmaiņas tautsaimniecībā un, kā sabiedriskajā apspriešanā atzina arī Ekonomikas ministrija, ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju.