Rudenī pārtika kļūs dārgāka

© Kaspars Krafts, f64

Nozīmīgāk nekā graudu sadārdzināšanās maizes cenu ietekmēs energoresursu tarifu kāpums, kas vienlaikus vairāk vai mazāk augšup pavilks arī visu pārējo pārtikas produktu cenas, norāda Neatkarīgās uzrunātie eksperti.

Degvielas cenas jau cēlušās, un gaidāms arī gāzes tarifu pieaugums. Sadārdzinoties energoresursiem, cenas būšot spiesti celt gan ražotāji, gan tirgotāji, un pie veikalu plauktiem ar šo kāpumu pircēji sastapsies jau rudens vidū. Eksperti gan pārtikas cenu zīlēšanai neļaujas un norāda, ka, piemēram, maizei tā kļūs skaidrāka septembra beigās.

"Graudu novākšana nav beigusies. Sākumā likās, ka būs lielākas ražas un labāka kvalitāte, tomēr tas tā nav – ir daudz sīko graudu," informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. "Pašlaik kaut ko konkrētu pateikt nav iespējams – procentuālas prognozes varētu izteikt septembrī." Taču ir skaidrs: maizes un gaļas cenas noteikti pieaugs. Tam par iemeslu būs netikai graudu sadārdzināšanās. Lielāku ietekmi atstās degvielas un gāzes tarifu kāpums, paskaidro I. Gulbe.

Dabas un spekulatīvais faktors

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova norāda, ka pašlaik būtu pārsteidzīgi nosaukt, par cik produkti padārdzināsies. "Graudiem biržas cena pieauga gandrīz par 50%, bet tagad mēs redzam, ka tā samazinās. Ir dabas faktori, bet ir arī spekulatīvais faktors, kas to ietekmē," skaidro O. Ertuganova. Turklāt viņa norāda, ka, "ja cenas palielinās vienai grupai, tas pievērš investora uzmanību visiem lauksaimniecības produktiem. Tāpēc kāpums var tikt novērots vairākās grupās, nevis vienā, kurā to var pamatot ar kādiem mums saprotamiem cēloņiem".

Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vērš uzmanību uz to, ka "pašlaik pasaules biržās jau ir novērojams neliels graudu cenu kritums, jo situācija tomēr neizskatās tik bēdīga kā mēnesi iepriekš un ir pietiekami graudu krājumi". Tomēr arī līdzšinējais pieaugums ietekmēšot maizes, piena, gaļas produktu cenas veikalu plauktos. Piemēram, gaļas cenu būtiski ietekmē lopbarības (graudu) izmaksas, un cūkgaļas pārstrādātājiem tās ir apmēram 30–50% no izmaksām. Taču uzņēmumiem ir dažāda krājumu iepirkšanas politika, un sadārdzinājums iepriekšminētajiem produktiem būs atkarīgs no tā, kurā laikā un par cik konkrētais ražotājs iepirks izejvielas, skaidro L. Strašuna.

Nevarēs uzskrūvēt

Paaugstinoties energoresursu tarifiem, šoruden vairāk vai mazāk cenas gan celsies visiem pārtikas produktiem. Pircējus tomēr mierina: tās nevarēs uzskrūvēt. "Latvijā ir ļoti vājš patēriņš, un tādos apstākļos diezgan grūti nepamatoti paaugstināt cenas," komentē O. Ertuganova. Turklāt būs jādomā, kā jau izejvielu un energoresursu padārdzināšanās izsaukto cenu kāpumu padarīt pircējam mazāk sāpīgu. "Jācer, ka notiks cenu

diferencēšana. Piemēram, maizei – tam, ko pērk ikdienā – cena paliktu tāda, kāda ir, bet augtu konditorejas izstrādājumiem," viņa paskaidro.

Vēl dārgāki piena produkti

Tikmēr piesardzīgs ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs – viņš norāda, ka vēl nav zināms, piemēram, kādi būs jaunie gāzes tarifi. Viņš skaidro, ka pašlaik var runāt par cenu celšanos piena produktiem, kafijai un šķidrajām eļļām, jo par to jau paziņojuši ražotāji. Tātad kādā veikalā nedēļu agrāk, citā – vēlāk, bet ar cenu pieaugumu šiem produktiem pircējs saskarsies jau tuvākajā laikā.

Jāpiebilst, ka šovasar piena produktu cenas piena iepirkuma un energoresursu sadārdzināšanās rezultātā veikalos jau kāpušas par 10–15%. H. Danusēvičs informē, ka lielākie ražotāji patlaban ir paziņojusi par piena produktu padārdzināšanos vēl par 10%. "Tā ir situācija tirgū pasaulē. Kāpa piena produktu cenas, līdz ar to mūsējie tam seko. Iespējams, tādējādi viņi arī cer uzlabot savus uzņēmējdarbības rādītājus," komentē H. Danusēvičs.

***

KO SAKA PIRCĒJI

Larisa KUĻBAŠNAJA, pircēja:

– Es izvēlos kvalitatīvus un garšīgus produktus, bet cenas parasti neielāgoju un, jāatzīst, arī neievēroju, kas paliek dārgāks, kas lētāks. Mans dēls gan iepērkoties īpašu uzmanību pievērš tieši cenai un izvēlas lētākos produktus. Taču, protams, arī mani sarūgtina runas par pārtikas sadārdzināšanos.

Margarita BORINA, pircēja:

– Esmu pamanījusi, ka dārgāki palikuši piena un gaļas produkti. Ne tik vienkārši man atminēties un nosaukt tos pārtikas produktus, kas ir kļuvuši lētāki. Iespējamais pārtikas cenu pieaugums rudenī tik ļoti nebaida, neko jau arī nevar padarīt – vienkārši būs jāpielāgojas. To, protams, vairāk izjutīs mazturīgie iedzīvotāji.

***

RAŽOTĀJU VIEDOKĻI

Ināra DRIKSNA, a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētāja:

– Mēs ļoti labi apzināmies patērētāju zemo pirktspēju, taču, ja augs piena iepirkuma cena, mēs būsim spiesti celt arī piena produktu cenas. Konkrētus pieauguma procentus nevar minēt, jo nav zināms, vai piena iepirkuma cena vispār augs un, ja augs, tad par cik. Ir vairāki faktori, kas var to ietekmēt, – galvenais ir industriālo produktu cenas Eiropas tirgū. Graudu cenas to varētu ietekmēt stipri pastarpināti.

Vitālijs JUDINS, a/s Putnu fabrika "Ķekava" valdes priekšsēdētājs:

– Pašlaik esam nonākuši pie secinājuma, ka septembrī a/s Putnu fabrika "Ķekava" būs spiesta palielināt cenas ražotajai putna gaļas produkcijai. Par iemeslu, protams, kalpo pašreizējā situācija graudu tirgū, kas iespaido lopbarības cenu pieaugumu, jo 50–70% tā sastāv tieši no graudiem. Pašlaik, graudu cenai pieaugot vidēji no 85 līdz 105–110 latiem par tonnu, attiecīgi rūpīgi tiek veikti pašizmaksu aprēķini, kuru rezultātā tiks noteikts precīzs cenu kāpums, kas gaidāms septembrī.

Arnis VEINBERGS, a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs:

– Esam Eiropas tirgus dalībnieki, un arī mūs ietekmēs graudu cenas straujā palielināšanās. Tas palielinās olu un olu produktu pašizmaksu, tādēļ arī šo produktu cena veikalos būs lielāka. Ja ņem vērā šā brīža cenu līmeni graudiem, tad var prognozēt, ka gala produkts sadārdzināsies par 10–15%.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais