Agresīvu suņu vērtēšana apaugusi ar bezjēdzīgu birokrātiju

Suņu bīstamības atzīšanas process nav lietderīgs – nauda liela tērējama, bet jēgas nekādas – suņu uzbrukumu skaits valstī tāpēc nemazinās. Zemkopības ministrijas Audita nodaļa rekomendē šo procedūru pārtraukt, uzbrukumu veikušu suni automātiski atzīstot par bīstamu.

Audita rezultāti tika prezentēti Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē, un klātesošo sabiedrisko organizāciju pārstāvji ministrijas plāniem pēc būtības neiebilda - pašreizējā kārtība ir absolūti bezjēdzīga. Ministrijas secinājumus prezentēja Iekšējā audita nodaļas vadītāja vietniece Jeļena Šokele.

Pašlaik, lai suni atzītu par bīstamu, ir jāveido speciāla komisija, kurā strādā vairāki cilvēki - Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti, divi kinologi, veterinārārsts.

Desmit gadu laikā PVD saņemti 309 iesniegumi par potenciāli bīstamo suņu izvērtēšanu, faktiski veiktas 232 pārbaudes, un tajās par bīstamiem atzīti 58 suņi. Tātad vidēji seši suņi gadā. Savukārt uzbrukumu citiem dzīvniekiem un cilvēkiem, pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas, ir vismaz desmit reižu vairāk. Atzinums par vienu suni izmaksā ap 800 eiro, taču šie atzinumi nav saistoši nedz tiesai, nedz kādām citām tiesībsargājošajām institūcijām. Standartu suņu vērtēšanai arī nav, tādējādi var veidoties situācijas, ka PVD sniedz atzinumu, ka konkrētais suns nav bīstams, bet pēc pāris mēnešiem viņš kādam uzbrūk. Auditoru secinājumos teikts: «Ekspertīze nevar garantēt, ka konkrētais dzīvnieks nekad nepaliks bīstams vai nebija tāds iepriekš. Līdzīgi suņa atzīšana par bīstamu, nepierāda uzbrukšanas gadījumu.»

Var veidoties arī ačgārna situācija, ka par bīstamu tiek atzīts suns, kas patiesībā aizturējis zagli, kurš par pastnieku izlicies. Ja komisija tomēr nelemj suni eitanizēt, noteikumi uzliek īpašniekam par pienākumu bīstamajam sunim likt sarkanu brīdinājuma kaklasiksnu ar visādu informāciju. Taču nav tādas sistēmas, kas ļautu kontrolēt, vai reāli bīstamo suņu saimnieki savus suņus šādi iezīmē. Auditori secinājuši, ka galu galā 185 tūkstoši šīs sistēmas uzturēšanai ir izlietoti bezjēdzīgi, piedāvā no tās atteikties un ieviest jaunu kārtību - ja ir noticis pierādīts uzbrukums, suns automātiski tiek atzīts par bīstamu, un tālāk seko eitanāzija vai sterilizācija. Ja suns sakož citu dzīvnieku, lēmumu pieņem PVD, ja sakož cilvēku - policija. Bet izpaliek birokrātiskā muļļāšanās ar komisijas rīkošanu, atzinumiem un mēnešu ilgām sarakstēm. Protams, arī šāda jauna kārtība ir korekti jāatrunā normatīvajos aktos, un šim nolūkam ministrija nākamgad izveidos darba grupu. Vienlaikus Saeimā jau tiek virzīti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, būtiski palielinot administratīvos sodus par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā citam dzīvniekam vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums. Fiziskām personām līdz pat 1850 eiro līdzšinējo 350 vietā. Tā ir vispārzināma patiesība, ka par suņa uzvedību simtprocentīgi ir atbildīgs saimnieks, un, jo lielāks suns, jo gudrākam jābūt viņa saimniekam.