Barikāžu atmiņu saglabāšanā varētu iesaistīties arī valsts

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Barikāžu notikumu atmiņu saglabāšanai ir nepieciešama valstiska iesaiste, tikšanās laikā ar 1991. gada barikāžu muzeja darbiniekiem un barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvjiem atzina Valsts prezidents Egils Levits.

Raugoties uz muzeju kā atmiņu glabāšanas institūciju, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvji un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka muzejam no privātas iniciatīvas ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu. «1991. gada barikāžu muzejs ir būtisks no vēsturiskās atmiņas aspekta. Jebkuros vēstures notikumos ir dalības jeb pieredzes paaudze, kas lēnām pārtop par atmiņu paaudzi. Tāpēc paldies par šo privāto iniciatīvu, savācot un eksponējot vēstures liecības un atmiņas, bet ilglaicīgākai atmiņu glabāšanai ir nepieciešams valsts institucionālais atbalsts,» atzina Valsts prezidents.

Runājot par barikāžu notikumu 30. gadskārtas atzīmēšanu, E. Levits pauda gatavību iesaistīties 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības rīkotajos pasākumos, lai tādējādi uzsvērtu šo notikumu svarīgumu Latvijas vēstures kontekstā, kā arī sniegtu atbalstu notikumu liecību un atmiņu saglabāšanā.



Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais