Vēja vērtējums nemainīgi augsts

Iet gadi un gadu desmiti, bet paliek Latvijas iedzīvotāju vēlēšanās iegūt enerģiju no vēja, jo šāda darbība pēc ikdienas priekšstatiem ir vistuvākā enerģijas iegūšanai no nekā.

Vakar tika publiskoti rezultāti pagājušā gada decembrī veiktai Latvijas iedzīvotāju aptaujai par viņu attieksmi pret elektrības iegūšanu no vēja. Tā bija jau otrā aptauja, kas ar tieši viena gada starplaiku notikusi pēc Vēja enerģētikas asociācijas pasūtījuma socioloģisko pētījumu firmas SKDS izpildījumā. Aptauja parāda, ka sabiedriskā doma kļuvusi ne kardināli, bet tomēr pamanāmi labvēlīgāka vēja enerģijas izmantošanai nevis par spīti, bet tieši tāpēc, ka vairāki vēja elektrostaciju projekti 2019. gada garumā bija virzījušies vismaz uz papīra un izraisījuši neizbēgamos iebildumus. Vēja enerģijas izmantošanas atbalstītāju un noliedzēju diskusiju rezultātā samazinājies to respondentu skaits, kuri atzīstas, ka viņiem par šo jautājumu nav informācijas un viedokļa. Sabiedrība polarizējas, augot gan vēja izmantošanas atbalstītāju, gan noliedzēju pulkiem, bet nezinīšu pāreja pie zinīšiem notikusi proporcijā 2:1 par labu atbalstītājiem.

Nebūt ne reti sastopama domu gaita ir tāda, ka aptauju rezultātus sociologiem diktē pasūtītājs. Konkrētais piemērs šādu domu gaitu atspēko, jo atbildes uz būtībā vienādiem jautājumiem nav mainījušās neatkarīgi no tā, ka pagājis nevis tikai gads, bet desmit gadu, un nomainījies aptaujas pasūtītājs un mērķis. Proti, 2008. gadā valsts a/s Latvenergo zondēja sabiedrības attieksmi pret tobrīd aktuālo atomelektrostacijas projektu un noskaidroja, ka sabiedrību pārliecināt par šādu projektu būs grūti. Projekts gan izjuka pirms tam, kad būtu sākusies tā konfrontācija ar sabiedrisko domu. Paldies šim projektam par ticamu apliecinājumu Latvijas iedzīvotāju konsekventajai vēlmei dabūt enerģiju no nekā, t. i., no kaut kā tik nenoteikta un netverama kā vējš. Ar vēju Latvijas iedzīvotāju prātos spēj konkurēt tikai Saules gaisma.

Jautājums, kāpēc tagad visa Latvija joprojām nav pārklāta ar vēja parkiem, ja Latvijas iedzīvotāji to vēlas? Kāpēc politiķi nav pacentušies kļūt populāri ar izdabāšanu šādai vēlmei? Atbildi uz šādiem jautājumiem sniedz Neatkarīgās 2013. gada 23. aprīļa publikācija Sola aplauzt spārnus par to, kā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas līdzautors Daniels Pavļuts jau tad mēģinājis izlocīties no atbildības par savas rīcības sekām tādējādi, ka, kā vēstīja Neatkarīgā, «subsīdiju samazināšana vēja elektrostacijām ir laika ziņā pirmais pasākums Ekonomikas ministrijas dokumentā Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai». Īstenībā D. Pavļuts ierobežoja nevis elektrības cenu pieauguma, bet savas politiskās karjeras sabrukuma riskus.

Tātad - arī vēja enerģija kļuva par vienu no faktoriem, kuri līdz šim daudz vairāk cēluši elektrības cenu nekā ražošanas apjomu. Tagad šo efektu attiecība jāapmet otrādi. Vēja enerģijas pārstādes lēcienam jāpazemina elektrības cena. Solījums to izdarīt nenozīmē, ka uzņēmējos un politiķos būtu pamodusies sirdsapziņa vai patriotisms. Solījumu pamato vēja enerģijas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj no vēja iegūt daudz lētāku enerģiju nekā līdz šim.

***

Solījumi

Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis:

- Tieši šobrīd ir sasniegts lūzuma punkts, kurā vēja griezto ģeneratoru saražotās elektrības cena izlīdzinās ar tagadējo elektrības cenu biržā. Ar šādiem rezultātiem beidzās izsoles par tiesībām celt vēja parkus Somijā un Lietuvā. Ir uzskaitītas vēja enerģijas ražošanas izmaksas un arī tas enerģijas daudzums, kāds jāiztērē vēja ģeneratoru ražošanai un uzstādīšanai. Visu iztērēto enerģiju ģenerators atgūst gada laikā un pēc tam 10-20 gadu ražo elektrību bez jaunu resursu tērēšanas.

***

Aptaujātie par pozitīvi vērtētākiem atzina vēja enerģiju, saules enerģiju, ūdens enerģiju un biomasas enerģiju, ko pozitīvi vērtē 76%-86%.

Aģentūra LETA 2008. gada 21. maijā, pēc SKDS datiem

Latvijā vēja enerģijas ražotņu celtniecību atbalsta 81,9% iedzīvotāju, kas ir par 4,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Aģentūra LETA 2020. gada 29. janvārī, pēc SKDS datiem