“Skonto” stadiona lietā uzlikti aresti Indriksona ģimenes īpašumiem

Izmeklējot lietu par “Skonto” stadiona pirkšanas - pārdošanas darījumu, Valsts policija uzlikusi arestus ar futbola funkcionāru Gunti Indriksonu saistītu personu īpašumiem. Taču ilgu laiku diviem īpašumiem aresti nebija ierakstīti Zemesgrāmatā, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Policijā to skaidro ar tehniskiem iemesliem, ne ļaunprātību.

Skonto stadiona pārdošana 2014.gadā piesaistīja uzmanību ar naudas summām, kas tika apgrozītas. “Parex bankas” mantiniece “Reverta” kompleksu pārdeva par 14 miljoniem eiro, bet neilgi pēc tam pircējs to pārdeva tālāk - divarpus reizes dārgāk, par 35 miljoniem.

Pērn decembrī “de facto” atklāja, ka aiz gala pircēja Belizas ofšora kā labuma guvējs slēpās Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs, Orlas apgabala lielākās būvkompānijas direktoru padomes priekšsēdētājs. Rogačova vectēvs bija Orlas apgabala gubernators, tēvs - Federālā drošības dienesta ģenerālis.

Pēc darījuma pircējs sūdzējās Valsts policijā, uzskatot, ka bijis maldināts par cenu, tāpēc pārmaksājis.

Pagājušā gada nogalē policija daļu lietas nosūtīja uz prokuratūru, lūdzot apsūdzēt četras personas par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Prokuratūra lietu uz tiesu vēl nesūta, un par to neizsakās. Tikmēr policija turpina izmeklēšanu vienā no naudas plūsmas virzieniem.

Stadionu no “Revertas” nopirka starpnieks “SSA”, kam bija pirmpirkuma tiesības, un pēc tam pārdeva tālāk. Tāda bija vienošanās ar naudas devēju - Belizas ofšoru “Silvertone Enterprises Limited”.

“SSA” nopelnītā nauda - vairāk nekā 20 miljoni eiro - veikli tika sadalīta: 5 miljonus pārskaitīja mākleru Rudzīšu ģimenei, kurus tagad tur aizdomās par krāpšanu un naudas atmazgāšanu; 11,8 miljoni eiro aizplūda uz Igaunijas firmu “Fumox”; bet 3,6 miljoni uz Latvijas uzņēmumu “Sun Garden”. “SSA” tobrīd vadīja igaunis Alans Selters, kuru arī tur aizdomās.

“de facto” rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka no Igaunijas firmas konta Selters naudu izņēmis un vedis atpakaļ uz Latviju. Vismaz tā uzskata izmeklēšana. Savukārt no “Sun Garden” nauda tālāk tika aizdota vairākām kompānijām investīcijām nekustamajos īpašumos.

LTV raidījums noskaidroja, ka pērnvasar ar izmeklētājas lēmumu un tiesas akceptu vairākiem īpašumiem tika uzlikti aresti. Zemesgrāmatā var lasīt, ka arests uzlikts dzīvoklim Jūrmalā, Meža prospektā, kas pieder kompānijai “KM Activum”, kuras vienīgā īpašniece ir Elīna Ivaglo. Viņa un Indriksons jau daudzus gadus dzeltenajā presē tiek dēvēti par pāri.

Taču vismaz diviem īpašumiem, kuriem policija pērn uzlika arestu, Zemesgrāmatā atbilstoši ieraksti šonedēļ vēl nebija atrodami.

Arestētai bija jābūt arī daudzstāvu mājai Rīgā, Miera ielā. 2014.gadā, pēc “Skonto” stadiona pārdošanas, šo īpašumu iegādājās firma “Asara 11”, kas pieder Gunta Indriksona dēlam Kasparam. Īpašums tika iegādāts par vairāk nekā 700 tūkstošiem eiro.

Tāpat arests zemesgrāmatā nav ierakstīts cita Indriksona dēla Gunta firmai “G Enterprise” piederošam īpašumam Valmierā - dzīvoklim Cēsu ielā.

Kā tas ir iespējams? Tiesu administrācijā un tiesas zemesgrāmatu nodaļā “de facto” atbildēja, ka šādi lēmumi par aresta uzlikšanu diviem īpašumiem no policijas nekad nav tikuši saņemti. Policijā gan apgalvoja, ka lēmumi tika izsūtīti. Iespējams, tehnisku iemeslu dēļ zemesgrāmatā nebija nonākuši.

“Mēs risinām šo jautājumu un es domāju, ka nav bažu, ka tur notikusi kaut kāda ļaunprātība,” saka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Tikai pēc “de facto” uzdotajiem jautājumiem, policijas lūgumi par aresta ierakstīšanu ceturtdien nonāca zemesgrāmatā. Kamēr to nebija - vairāk nekā pusgadu - Indriksona dēlu firmas varēja īpašumus brīvi pārdot.

Indriksonu kompāniju advokāts Arts Gabruševs apliecina, ka stadiona darījumā nopelnītā nauda tiešām ieguldīta minētajos īpašumos. Nauda tika saņemta kā aizdevums no “Sun Garden” un daļēji jau atdota.

Advokāts norāda, ka “pilngadīgi dēli, kuriem pieder šīs sabiedrības, nekādā veidā nav saistāmi vai identificējami ar viņu tēvu.” Cik zināms Gabruševam, Indriksons seniors nekādā veidā darījumos nebija iesaistīts.

Arī Indriksons pats iepriekš noliedzis līdzdalību “Skonto” stadiona pārdošanā, bet tajā bijuši iesaistīti viņam tuvu stāvoši cilvēki.

Izmeklētāju pieķeršanās Indriksona ģimenes īpašumiem liek citā gaismā paskatīties uz futbola aprindās aizvien ietekmīgā funkcionāra ieinteresētību par jauno federācijas prezidentu redzēt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kura tiešā pārraudzībā atrodas Valsts policija.

Tieši Indriksons pērn aicināja apspriest Ģirģena kandidatūru. Raidījuma “de facto” rīcībā pērn nonāca video, kurā Ģirģens redzams restorānā pie viena galdiņa ar Indriksona biznesa partneri, “Skonto” stadiona pārdošanas darījumā iesaistīto Vladimiru Koļesņičenko.

Ģirģens skaidro, ka Indriksonu nekad nav saticis, bet Koļesņičeko gan pazīst, jo abu bērni kopā trenējās “Skonto” futbola klubā. Par izmeklēšanu “Skonto” kompleksa pārdošanā neesot runājuši, ministrs arī par to neko nezinot.

Ģirģens gan piebilst - ja kriminālprocess ir pamatots, tad vainīgās personas jāsauc pie atbildības, ja safabricēts - tad izmeklēšana jāizbeidz.

Lietā iesaistītie uzskata, ka Skonto stadiona pirkšana un pārdošana bijis parasts biznesa darījums. Pircējs bijis labi informēts par naudas ceļiem, bet, iespējams, beigās kaut kas nav sadalīts.

Cietušā pārstāve advokāte Alla Juraša arī šoreiz raidījumam atteicās izteikt klienta viedokli par darījumu, jo esot parakstījusies par informācijas neizpaušanu.