Iepirkumu skandāls Ģenerālprokuratūrā
Latvijas Republikas Prokuratūra, kas teorētiski ir viens no tiesiskas un godīgas valsts stūrakmeņiem, iekūlusies neglītā skandālā. Īsā laika posmā iestāde veikusi divus videonovērošanas kameru iepirkumus, un abi izskatās sarunāti. Turklāt iegādātās iekārtas ražojuši Ķīnas uzņēmumi, kas iekļauti ASV sankciju sarakstā, un tas prokuratūrai bijis zināms vēl pirms līgumu noslēgšanas.
Videonovērošanas kameras iepirktas Ģenerālprokuratūras galvenajai ēkai Kalpaka bulvārī 6 un centralizētās prokuratūru ēkas aprīkošanai Aspazijas bulvārī 7. Un šajos iepirkumos aizdomīgs ir viss. Gan tas, ka specifikācijā norādīti konkrēti ražotāji un konkrēti kameru modeļi. Gan konkursu laika grafiks. Gan tas, ka līgumi noslēgti jau pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis bija publiskojušas papildināto sankciju sarakstu. Informācija par aizdomīgajiem darījumiem jau aizceļojusi pie vairākiem adresātiem, tostarp sasniedzot arī premjeru. Ja runa ir par stratēģiskā partnera noteikto sankciju pārkāpumu, tas jau var skart valsts drošību.
Trauksmes cēlējs vispirms vērsās pie Latvijas Juristu apvienības. Tālāk jau šī organizācija, saglabājot avota anonimitāti, - pie prokuratūras, jo uz to brīdi vismaz otrs iepirkuma līgums vēl nebija noslēgts. Un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē. Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka stāsta, ka problēma darīta zināma arī premjera birojam: «Prokuratūra taču varēja anulēt konkursa rezultātus. Godīgi pateikt, ka konkrētie ražotāji atrodas sankciju sarakstā. Taču viņi neko neatsauca!» Abu konkursu specifikācijas liecina, ka prokuratūra vēlējusies pirkt tieši šo konkrēto Ķīnas uzņēmumu produkciju.
Der tikai šīs kameras
Pirmais konkurss organizēts pagājušā gada nogalē - Kalpaka bulvāra ēkas aprīkošanai. Konkurss izsludināts 2. decembrī. Nolikumā norādīti konkrēti novērošanas kameru modeļi, nevis tehniskie un veiktspējas parametri, kādiem jāatbilst iepirkuma priekšmetam. Pirktas tiek 3 grozāmās kameras
Dahua SD6AE530U-HNI, 35 āra kameras Dahua IPC-HFW81230E-ZEH, kā arī to stiprinājumi un sadales kārbas. Nolikumā prasīts, lai kameras tiktu piegādātas līdz šī gada 10. janvārim. Līgums gan noslēgts tikai 14. janvārī - ar firmu SIA Eiroparks. Kopējā līgumcena ir 20 461,35 eiro.
Otrs iepirkums paredzēts ēkai Aspazijas bulvārī. Arī šai gadījumā specifikācijā norādītas konkrēta ražotāja kameras. Prokuratūra pērk četru dažādu veidu Hikvision EasyIP 3.0 DS-2CD2185FWD kameras - kopā 164 vienības un arī stiprinājumus. Konkurss izsludināts 11. februārī. Piedāvājumi atvērti 21. februārī, un nolikumā iekārtas piegādāt prasīts līdz 27. februārim. Līgums ar SIA Hansab noslēgts tikai 3. martā. Kopējā līgumcena 16 810,84 eiro. Tā liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamie dokumenti.
Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka vērš uzmanību uz nolikumā iestrādāto nesamērīgi īso piegādes laiku. Jā, teorētiski sešās dienās no Ķīnas varētu piegādāt attiecīgās specifikācijas kameras. Taču tādā gadījumā vienīgais iespējamais transports būtu lidmašīna, un tas pasūtījumu ievērojami sadārdzinātu. (Turklāt jāņem vērā arī fakts, ka uz nolikuma sacerēšanas brīdi Ķīnā jau pilnā sparā plosījās koronavīruss, apgrūtinot loģistiku.) Tāpēc daudz ticamāka ir iespēja, ka konkursa pretendenti jau iepriekš zinājuši Ģenerālprokuratūras vajadzības un gaidāmā konkursa detaļas, lai kameras savlaicīgi varētu iepirkt. Tā pieļauj informācijas pirmavots un Latvijas Juristu apvienība.
Prokuratūra zināja jau iepriekš
Vai tā tiešām noticis un abi konkursi bijuši sarunāti, jāvētī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Preses dienests Neatkarīgajai apstiprina, ka «izvērtē saņemto informāciju». Kā šī izvērtēšana izpaužas un vai ir ierosināts kriminālprocess, KNAB neatklāj.
Kādam tagad arī būs jāskaidrojas, vai ASV noteiktās sankcijas pret Ģenerālprokuratūras iepirkto novērošanas kameru ražotājiem Dahua Technology un Hikvision Latvijai kā ASV stratēģiskajam partnerim ir saistošas. Tādā gadījumā Ģenerālprokuratūras šeptēšanās iepirkumos var izraisīt krietni lielākas problēmas. Rihards Bunka stāsta, ka prokuratūrai par ASV nevēlamajiem Ķīnas uzņēmumiem darīts zināms jau 12. februārī - caur Latvijas prokuroru biedrību, un tātad vismaz otro konkursu iestāde varēja pārtraukt.
Dīvaini, ka prokuratūra, sacerot konkursa nolikumu tā, lai nopirktu konkrēta ražotāja produkciju, pat nepainteresējās, vai ražotājs nav iekļauts sankciju sarakstos. Tad būtu uzzinājusi, ka abas kompānijas ASV pasludinātas par nevēlamām, jo savas valdības uzdevumā piedalās Ķīnas iedzīvotāju izspiegošanā. Tas, savukārt, noved pie nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Papildinātais ASV sankciju saraksts pret Ķīnas uzņēmumiem spēkā stājās jau 2019. gada 9. oktobrī. Un starp 28 sankcijām pakļautiem objektiem - pārsvarā dažādām Ķīnas valdības institūcijām un iestādēm - atrodami arī Latvijas iepirkto videonovērošanas kameru ražotāji Dahua Technology un Hikvision.
Sankcionētie izspiegojuši uigurus
Ar sankcionēto objektu sarakstu iespējams iepazīties ASV valdības sankciju reģistrā (https://www.federalregister.gov/documents/2019/10/09/2019-22210/addition-of-certain-entities-to-the-entity-list). Kā teikts Tirdzniecības departamenta Industrijas un drošības biroja paziņojumā, sarakstā iekļauti objekti, «par kuriem pamatoti tiek uzskatīts, ka tie iesaistīti vai rada būtisku risku, ka varētu tikt iesaistīti darbībās, kas ir pretrunā Amerikas Savienoto Valstu drošības vai ārpolitikas interesēm. Konkrēti šie objekti ir bijuši saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem, īstenojot Ķīnas represiju kampaņu, nepamatotu masveida aizturēšanu un ar augsto tehnoloģiju palīdzību īstenotu novērošanu - vērstu pret uiguriem, kazahiem un citiem musulmaņu minoritāšu grupu locekļiem Uiguru autonomajā reģionā Siņdzjanā». Savstarpējo tirdzniecības kašķu un politisko domstarpību dēļ Amerikā Dahua Technology un Hikvision ražotās kameras vairs lietot nedrīkst. Citi uzņēmumi nedrīkst šo kompāniju tehnoloģijas izmantot savos ražojumos. Tāds ir Ķīnai uzliktais sods, un tas šobrīd būtiski ietekmē visu novērošanas kameru industriju.
Droši vien Ģenerālprokuratūra par uiguru musulmaņu likteni diži nebēdājas, taču ja stratēģiskais partneris sakreņķētos par viņa pasludināto sankciju pārkāpšanu, tas gan varētu radīt problēmas. Un ne jau Ģenerālprokuratūrai, bet Latvijas valstij kopumā. Pietiek jau ar to kaitējumu, ko ASV nodarījušas Latvijas banku sistēmai.
Vai šīs konkrētās ASV sankcijas pret Ķīnu ir jebkādā veidā saistošas Latvijai, Neatkarīgā vaicāja Ārlietu ministrijai. Atbilde ir ceļā. Tāpat arī Ģenerālprokuratūras, Ministru prezidenta biroja skaidrojumi, kā tālāk šī delikātā situācija tiks risināta.