Situāciju Pūču fondā izvērtēs KNAB

Valdības kuluāros noslēptu iemeslu dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir samierinājies ar ministra Jura Pūces sievas iecelšanu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta vadībā. Tomēr niecīgā valsts pārvaldes iestāde sagādā arvien jaunus nepatīkamus pārsteigumus. Situāciju fondā sācis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Teorētiski SIF ir viens no pirmajiem kandidātiem supermazo valsts pārvaldes iestāžu likvidācijas plānā. Taču netiek likvidēts, jo caur to tiek sadalīta nauda politiķiem pietuvinātu sabiedrisko organizāciju, pietuvinātu mediju un tā dēvēto mīksto projektu veicēju un pētnieku barošanai. Fonds administrē desmitiem miljonu eiro, tajā pašā laikā nekāda stratēģiska ilgtermiņa mērķa tam nav bijis. Darīt var faktiski jebko, kas ienāk prātā - i migrāciju reklamēt, i varavīkšņotu dzimumdzīvi, i Eiropas Savienības pārtikas pakas dalīt. Ar sākotnējo valsts integrācijas programmu mērķi - vienot mūsu divkopienu valsti - SIF darbībai nav nekādas saistības. Likumsakarīgi, ka, mainoties valdošajai koalīcijai, pērn radās arī nepieciešamība nomainīt fonda vadību.

Rūgtumiņš tomēr palika

Peripetijas, kā iepriekšējā direktore Aija Bauere tika apmainīta pret ministra Jura Pūces sievu, ir Neatkarīgajā plaši aprakstītas. Galu galā pat KNAB un pašam premjeram nācās samierināties ar Pūču ģimenes acīm redzamo interešu konfliktu. Saskaņā ar nolikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir SIF padomes loceklis. Pūces sieva tomēr pie amata tika, uz konfliktēšanas laiku saslimusī Aija Bauere izveseļojās, parakstīja atvaļināšanās papīrus un par politiski motivēto atlaišanu netiesājās.

Tomēr rūgtumiņš, kā mēdz teikt, palika, un februārī viņa devās pie juristiem.

Latvijas Juristu apvienības (LJA) sanāksmē detalizēti izstāstīja par to, kā uz fondu izdarīts politisks spiediens. Juristi apspriedās un nolēma šo informāciju iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriskajai konsultatīvajai padomei: «LJA sēdē 13. februārī bijusī SIF sekretariāta vadītāja Aija Bauere sniedza plašu informāciju par rīcību ar fonda līdzekļiem. Šajās darbībās tika saskatīta sekretariāta politiskā ietekmēšana no Ministru prezidenta padomnieka Imanta Parādnieka puses. Kā arī sniedza informāciju par valdības locekļa Jura Pūces darbībām. Tika nosauktas konkrētas situācijas un juridiskās personas, kurām finansējuma piešķiršana bijusi motivēta ar Imanta Parādnieka personisko ieinteresētību. LJA biedri balsoja nodot šo informāciju KNAB Sabiedriskajai konsultatīvajai padomei. (..) LJA uzskata, ka jautājuma izskatīšanas laikā būtu lietderīgi uzklausīt pašu A. Baueri, jo KNAB SKP sastāvā ir biedrības, kuras tiešā vai netiešā veidā ir darbojušās SIF padomē vai saņēmušas SIF finansējumu.» KNAB preses dienests apstiprina, ka šādu informāciju ir pieņēmis un sācis tās izvērtēšanu.

Kas politiskajā silē

Neatkarīgā sazinājās ar Aiju Baueri. Konkrētus politiskās ietekmēšanas gadījumus par labu konkrētām juridiskām personām viņa nepastāstīja. Vien vispārīgi ieskicēja situāciju fondā. To vadot seši koalīcijas cilvēki plus piecas ietekmējamas biedrības. Pašvaldību pārstāvju, kas agrāk nodrošināja lēmumu neitralitāti, tur vairs nav. Visi balso, kā viņiem liek. Kas attiecas uz Imantu Parādnieku, viņš esot prasījis, lai daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmas kartes tiek pa dārgo taisītas. Fondā bijuši arī IT jomas iepirkumi ar acīm redzamu sadārdzinājumu. Piemēram, piecus tūkstošus vērti pakalpojumi, kas pirkti par 30 līdz 50 tūkstošiem. Un tur tikai IT cilvēki var saprast, par ko maksāts un kam tērēti vēl 20% neparedzētiem izdevumiem. Tas viss vēl pagājušajā gadā noticis. Ilgstoši esot fonda sekretariāta vadītājai, Aijai Bauerei patiešām vajadzētu pārzināt šīs politiskās siles saturu. Taču novēlošanās, ar kādu šie fakti darīti zināmi, rada iespaidu, ka viņas gadījumā runa ir par atriebību.

Kam tāds SIF vajadzīgs

Ministru prezidenta pārstāvis SIF padomē Imants Parādnieks Neatkarīgajai kategoriski noliedz, ka uz Baueri būtu izdarījis politisku spiedienu:

«Tas, ar ko nodarbojas Bauere, ir apzināta nepatiesu ziņu izplatīšana.» Iestādē notiekošais finanšu un funkciju audits parādīs, kā fondā viņas vadībā ir saimniekots. Parādnieks arī atzīst - tas, ka Baueres izplatītās informācijas izvērtēšanā iesaistās KNAB, nemaz neesot slikti. Lai šim tematam tad beidzot tiek pielikts oficiāls punkts.

Koronavīrusa krīzes dēļ lēnāk, tomēr uz priekšu virzās arī SIF darbības stratēģijas izstrāde. Līdz šim tāda dokumenta nav bijis un naudu varēja tērēt, kā labpatīkas. Stratēģijai, ja tāda tiks sacerēta un apstiprināta, vajadzētu apliecināt, ka šāda valsts iestāde ir vajadzīga ne tikai silei pietuvinātajiem, bet arī plašākai sabiedrībai.