Sazvērestības teorijas banalizē 5G problemātiku

Tehnoloģiju progresa atbalstītāji un jo īpaši tie, kuriem 5G atnākšana nozīmēs personiskās bagātības pieaugumu, tostarp uzņēmumi, - jebkuras aizdomas par 5G sakaru tehnoloģijas kaitīgo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Un liela daļa šo aizdomu patiešām ir acīm redzama tumsonība. Lieldienu brīvdienās britu BBC ziņoja par vismaz 20 uzbrukuma gadījumiem mobilo sakaru torņiem Birmingemā un Mersīsaidā. Pēc policijas domām, šie uzbrukumi saistīti ar atsevišķu indivīdu ticību sazvērestības teorijām, kam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Pārliecība, ka ar 5G tīkla starpniecību tiek vairota koronavīrusa ietekme.

Dumja un vēl dumjāka

Sazvērestības teorijas par 5G saistību ar Covid-19 jau paguvušas apceļot arī sociālo tīklu burbuļus Latvijā. Vieni vēsta, ka 5G patiesībā ir militārs ierocis. Darbības princips ir sekojošs. Tehnoloģiski radītās radioviļņu frekvences traucē cilvēka paša dabiskās elektromagnētiskās sistēmas un komunikāciju to starpā. Veidojas vispusīga disharmonija, ka izpaužas kā mentāli, fiziski un psiholoģiski traucējumi. Precīzi virzot precīzas frekvences precīzā apgabalā, proti, uzstādot tur 5G antenu, sabiedrībā var izraisīt īgnumu un neapmierinātību, kas var pāraugt nemieros. Un tāpat iespējams ietekmēt pretinieka kaujas spējas, pārraidīt bailes un naidu. Otra teorija ir par kārtu dumjāka. Ar 5G antenu starpniecību vīruss tiek bioloģiski izplatīts. Pa taisno kā tāds lietus. Šai idejai pat fantastikas romānā vieta neatrastos. Kaut vai tāpēc, ka vīruss ir izplatījies teju pa visu pasauli, bet pilnvērtīga 5G tīkla faktiski vēl nekur nav. Arī Latvijā telekomunikāciju operatori pagaidām tikai turpina testēt antenas. Var tikai minēt, kura no sazvērestības teorijām aktivizējusi vardarbības centrus dažu britu tumsoņu galvās. Taču viņu rīcība vēl nenozīmē, ka folijas cepurīšu nēsāšana aizsardzībai no starojuma būtu jāpiedēvē ikvienam cilvēkam, kurš uzdod loģiskus jautājumus par 5G ietekmi uz sabiedrības turpmāko attīstību. Un šī ietekme var būt revolucionāra, jo revolucionārs ir pats tehnoloģijas lēciens. 5G ļauj savā starpā sazināties ierīcēm, turklāt tādā ātrumā, ka cilvēks kā starpnieks kļūst maznozīmīgs vai pat lieks. Šī situācija izraisa virkni problēmu, pirmām kārtām jau juridisku, jo nav attiecīgu likumu, kas šīs problēmas risinātu vai regulētu.

Risks militārajā pielietojumā

Pašbraucošie transporta līdzekļi uz Via Baltica šosejas? Brīnišķīgi! Bet kurš atbildēs par to izraisītu avāriju? Jebšu par medicīnas nanorobota izpildītu pasūtījuma slepkavību. Valstis attīsta arī autonomās ieroču sistēmas, kas spējīgas pašas pieņemt lēmumus, un 5G ir tehnoloģija, kas šo letālo iekārtu darbībā var tikt pielietota. Piemēram, lai sensori sazinātos ar palaišanas sistēmām. Eiropas Parlaments šajā kontekstā pieņēmis rezolūciju, aicinot panākt globālu aizliegumu tādām letālu autonomo ieroču sistēmām, kurās nav paredzēta jēgpilna cilvēka kontrole pār kritiski svarīgajām konkrētu mērķu izraudzīšanās un uzbrukšanas funkcijām, sākot no raķetēm, kuras spēj selektīvi izraudzīties mērķi, līdz mācīties spējīgām mašīnām, kurām ir kognitīvas prasmes izlemt, pret ko, kad un kur cīnīties.

Ekspertiem vēl jātiek skaidrībā arī par paša 5G tīkla drošību un aizsardzību no nesankcionētas ielaušanās. Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājs Juris Ķiploks skaidro, ka 5G tehnoloģija ļauj izveidot lokālu komunikāciju tīklu konkrētam mērķim. Tas var interesēt dažādus industriālus uzņēmumus, lai, piemēram, savā iekārtu parkā milzīga vadu mudžekļa vietā izmantotu bezvadu kontaktus. Taču nepieciešami drošības risinājumi, lai šim tīklam nevarētu pieslēgties no ārpuses. Lai nenotiktu komerciālā spiegošana, uzlaušana un visādas diversijas. Finanšu jomā šāda ielaušanās nozīmētu zaudētu naudu. Militārā jomā - zaudētus noslēpumus vai pat dzīvības.

ASV mūs pieskata

Pirms pāris nedēļām Ministru kabinets skatīja Ārlietu ministrijas ziņojumu - Latvijas un ASV jau parakstīto deklarāciju par piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkla drošību. «Ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām un nodrošināt Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu un personīgās brīvības, lai nodrošinātu, ka mūsu iedzīvotāji var izmantot milzīgās ekonomiskās iespējas, ko sniegs 5G,» deklarācijas tekstu citē LETA.

Ārlietu ministrijas paziņojumā par deklarācijas parakstīšanu citēts ministrs Edgars Rinkēvičs: «5G tīkls nodrošinās plašu jaunu lietojumu klāstu, ieskaitot kritisko infrastruktūru un pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, un tas nāks par labu Latvijas un ASV pilsoņiem un ekonomikai.»

Tomēr 5G nav stāsts par jaunu telefonu vai labākas izšķirtspējas attēlu televizorā. Kā skaidro Juris Ķiploks, lielāko daļu sabiedrības šī jaunā mašīnu saziņai radītā tehnoloģija tieši neietekmēs - cilvēks nevar un nevarēs skatīties filmu ātrāk, kā viņam ir dots no dabas. Bet mašīnas var. Mums informācijas apstrādei nepieciešamas sekunžu desmitdaļas, bet mašīnām pietiek ar simtdaļām. Ietekme uz cilvēku būs šīs tehnoloģijas radītajām sekām, un par to savlaicīgi domā juristi.

Pētījumu prezentēs prezidentam

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas Juristu apvienība sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību veic pētījumu par 5G iespējamo ietekmi un analizē arī specifiski Latvijas apstākļiem interesējošus jautājumus. Tostarp ziņas par tiesību normām, kas attiecināmas uz elektromagnētiskā lauka frekvenču joslām, izplatīšanās diagrammām, pieļaujamām izstarojuma jaudām, cilvēka organisma reakcijām uz elektromagnētisko lauku u.c. Pētījums tuvojas noslēgumam. Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka vēsta, ka par rezultātiem vispirms tikšot ziņots arī Valsts prezidentam Egilam Levitam. Tikai pēc tam plašākai sabiedrībai. Konceptuāls apstiprinājums par tikšanos jau esot saņemts.

Ne visiem, kas interesējas par 5G, galvā jāmauc folijas cepurīte. Pagaidām šīs antenas ir tikai eksperimenta sastāvdaļa, 5G standarta nav. Tātad vēl ir laiks apzināt, kādas sekas izraisīs pilnvērtīga tīkla iedarbināšana. Teikt, ka nekādas, tā patiešām būtu tumsonība.