Salaspils Botānisko dārzu apdraud Spānijas kailgliemeži

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Par nopietnu problēmu daudzos īpašumos Latvijā kļuvuši Spānijas kailgliemeži, kas nu apdraud arī Salaspils Botānisko dārzu, vēsta "900 sekundes".

Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kas vienlaikus ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Mērķis - pārbaudīt, vai patiešām šis nejaukais viesis no vienas dārza puses, kur atrodas privātmājas, sāk uzbrukt Botāniskā dārza teritorijai.

Salaspils Botāniskā dārza teritorija ir 129 hektārus plaša, un it īpaši šogad pavasarī dārza darbinieki pamanījuši, ka Spānijas kailgliemežu šogad ir vairāk nekā parasti. Vēl pirms diviem gadiem bija cerība, ka šie Latvijā nelūgtie viesi nevairosies, taču patiesība izrādījusies skarbāka.

“Jo arī šeit, uz šīs taciņas, metru 30 posmā varēja ieraudzīt tikai tādus kārtīgus 30 cm garumā, tad šogad mēs jau redzam, ka ir pagājušā gada jaunuļi, kas veiksmīgi pārziemojuši. Un tās bažas šobrīd man ir vislielākās,” stāsta Svilāns.

Pastāv iespēja, ka šī invazīvā citzemju suga var savairoties biedējošos apmēros. Pagaidām nav veikti nekādi pētījumi par to, kādu postu tā var nodarīt, bet, pēc biologu domām, šī var kļūt par nacionālā mēroga nelaimi, vēsta "900 sekundes".

Portāls nra.lv jau vēstīja, ka desmit gadu laikā, kopš Latvijā konstatēts vietējiem augiem kaitīgais invazīvais Spānijas kailgliemezis, šis bezmugurkaulnieks atrasts jau vismaz 57 teritorijās. Lai apturētu tālāku tā izplatību, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ir izstrādājis Spānijas kailgliemeža ierobežošanas plānu.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt ievazāts ar importētajiem stādiem, kuru saknes aptverošā augsne satur gliemeža olas. Pirmo reizi tas konstatēts Pastendē, bet patlaban ir apstiprinātas jau 57 sugas atradnes, kuras atrodas galvenokārt valsts centrālajā daļā. Tomēr Spānijas kailgliemezis pagaidām vēl nav ieguvis oficiālu invazīvas sugas statusu.

“Līdz ar stāda iestādīšanu kailgliemezis veiksmīgi iedzīvojas mūsu dārzos un pa ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm tas dodas tālāk “iekarot” gan kaimiņu dārzus, gan arī dabiskās teritorijas. Tāpēc preventīvos pasākumus jāievēro ne tikai mazdārziņu īpašniekiem, bet arī pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vecākā valsts vides inspektore Evija Andrušķeviča.

Šis kaitēklis ir ļoti ēdelīgs un savā ēdienkartē maz izvēlīgs, nesmādējot praktiski neko, kas pagadās pa ceļam, turklāt tas ir spējīgs ļoti ātri vairoties un līdz ar to pat viens īpatnis nākotnē var sagādāt problēmas mazdārziņa īpašniekiem.

Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošana mazdārziņa līmenī nav nedz dārgs, nedz sarežģīts pasākums, taču laikietilpīgs pasākums, stāsta E. Andrušķeviča. Pietiks vien ar vēlmi glābt savu dārzu no šī kaitēkļa, pāris strādīgām rokām un dažām viltībām - tās izskaidrotas klāt pievienotajā infografikā.

Spānijas kailgliemezis ir ierindots starp simts visvairāk invazīvajām sugām Eiropā, tas apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Sugas ierobežošanas plānā ir apkopota aktuālākā informācija par Spānijas kailgliemeža izplatību un invāziju Latvijā, kā arī sniegti ieteikumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ziņošanas un ātras reaģēšanas, izpētes, izglītošanas un informēšanas uzlabošanai. Plānā ir aprakstīta nepieciešamā rīcība un pasākumi gliemežu skaita un izplatības ierobežošanai, kā arī apkopota informācija par ierobežošanas metodēm un līdzekļiem. Sugas ierobežošanas plāns ir izstrādāts Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projekta Nr. 1-08/47/2017 "Datu ieguve par invazīvo sugu Spānijas kailgliemezi (Arion lusitanicus) Latvijā" ietvaros.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais