Arī Ilūkstes novads apstrīdēs jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu
Arī Ilūkstes novada pašvaldība, līdzīgi kā vairākas citas vietvaras, Satversmes tiesā (ST) apstrīdēs jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, informēja novada domē.
Pašvaldība uzskata, ka Valsts prezidenta izsludinātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā paredzētā Ilūkstes novada iekļaušana Augšdaugavas novadā notiek pretēji iedzīvotāju un pašvaldības vēlmēm saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju tā pašreizējās robežās, identificējot Ilūkstes novada piederību Latvijas Republikas Satversmē noteiktajai teritorijai Sēlijai, vēsturiski Zemgalei. Tāpēc dome lēmusi sniegt pieteikumu ST par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzēto Ilūkstes novada apvienošanu ar Daugavpils novadu kā Ilūkstes novada iedzīvotāju interesēm un labas pārvaldības principiem neatbilstošu.
Domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (LZS) ir pilnvarots nodrošināt uz pamatotiem iemesliem izstrādātu pieteikuma iesniegšanu un pārstāvēšanu ST, izmantojot visus juridiskās palīdzības veidus, kas būs nepieciešami tiesas procesā.
LETA jau ziņoja, ka ST vērsušies vairāki novadi, kur apstrīd administratīvi teritoriālo reformu. Tā Kandavas novada pašvaldība ST cenšas panākt novada saglabāšanu, Salas novads iebilst pret pievienošanu Jēkabpilij, Limbažu novads - pret Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā. Savukārt Salacgrīvas vietvara uzskata, ka Salacgrīvas novada iekļaušana Limbažu novadā faktiski likvidē Salacgrīvas novadu kā atsevišķu, patstāvīgu teritoriālu vienību ar savām pašnoteikšanās tiesībām un pārvaldi, būtiski samazinot Salacgrīvas novada iedzīvotāju tiesības regulēt savu dzīvi un saglabāt savu lokālo identitāti, tādēļ iesniegusi pieteikumu ST. Tiesā vērsusies arī Inčukalna, Alojas, Rugāju, Varakļānu, Rundāles un Ikšķiles pašvaldība.
ST pagaidām ir pieņēmusi tikai Limbažu novada iesniegto prasību.