Atlikuši mazāk nekā trīs gadi, līdz Inčukalnā, kur šobrīd atrodas vēsturiski visvairāk piesārņotais objekts valstī – gudrona dīķi, būtu jāsāk stādīt jaunas priedītes.
Paredzētais finansējums 49 miljoni eiro tika atrasts jau 2007. gadā, taču Vides ministrijas (VM) padotībā esošajās iestādēs nekas neliecināja par aktīvu darbu. Nu ministrija izkustinājusi gudrona dīķu jautājumu, lai no dokumentiem pārietu pie darbiem.
Aizvadītajā nedēļā VM konferenču zālē tika parakstīti divi līgumi, kas beidzot pieliks punktu sērskābajai gudrona dīķu problēmai. Galvenos likvidācijas darbus veiks SIA Skonto būve, un tos uzraudzīs vācu firma SIA Geo Consultants. Projekta kopējās izmaksas ir 20 378 674 lati, no kuriem ES finansējums – 14 265 072 lati. Savukārt valsts līdzmaksājums ir 6 113 602 lati. Par godu šim notikumam vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) personīgi uzsaucis šampanieti: "Esmu priecīgs, ka 48 mēnešu laikā sanācijas projekts tiks pilnībā pabeigts."
Projekts paredz pilnībā likvidēt padomju gados radīto piesārņojumu Olaines un Jelgavas ķīmisko atkritumu izgāztuvē, Liepājas Karostas kanālā, Inčukalna gudrona dīķos, kā arī naftas piesārņojuma objektos Rīgā – Rumbulā un Tvaika ielā. Saskaņā ar pētījumu un monitoringa datiem nelabvēlīgo vielu parametri šajās teritorijās pārsniedz likumdošanā noteiktos kritiskos robežlielumus, turklāt atsevišķos gadījumos pat vairākus desmitus vai simtus reižu. Nevienā no tām nav iespējams piedzīt soda naudu no dabas piecūkotāja, jo vaininieki (kā juridiskas struktūras) vairs nepastāv. Nav arī tiešu to saistību pārņēmēju. Jāatgādina, ka jau 2007. gada VM ziņoja, ka ir izdevies no Eiropas Reģionālās attīstības fonda iegūt 49 miljonus eiro vēsturiski piesārņotāko vietu sanācijas projektiem. Toreiz ministrijas pakļautībā esošās iestādes ziņoja, ka šo objektu likvidācija sāksies pēc gada. Tika prognozēts, ka 2013. gadā pilnībā pabeigs gudronu dīķu sanāciju un varēs sākt atjaunot priežu mežu. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās neoficiālās informācijas, projekta realizācija uz trim gadiem iesprūda dokumentu kaudzē, jo bija problēmas atrast nepieciešamo naudu valsts līdzfinansējumam. Netieši šo informāciju apstiprina arī vides ministrs R. Vējonis: "Bija jāveic nopietna izpēte, un objektu brauca pārbaudīt arī speciālisti no Nīderlandes. Priecājos, ka projekta realizāciju uzsākām tikai tagad, jo arī izmaksas šobrīd ir mazākas nekā pirms trim gadiem.