Pirms diviem gadiem, kad Vides ministrija sāka strādāt pie koncepcijas par plastmasas (PET), stikla un metāla taras savākšanu, vislielākie pretinieki bija mazumtirgotāji un dzērienu ražotāji.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (LZP) devis zaļo gaismu koncepcijas projektam, kas paredz tuvāko gadu laikā ieviest visu veidu taras depozītsistēmu. To atbalsta arī veikalnieki, taču šai iecerei pretojas ražotāji.
Uzskatāmākais ļaunums no neesošās dzērienu iepakojumu savākšanas sistēmas ir piemēslotie meži ar stikla un PET pudelēm, kā arī metāla skārdenēm. Latvijas valsts mežu, domubiedru grupas Tīri meži, kā arī Rīgas mežu apkopotā informācija liecina, ka mežos plastmasas pudeles ir pat 80 procentu no visiem atkritumiem.
Piesārņo mežus
"Lēmums par PET depozīta ieviešanu ir ļoti svarīgs Latvijas vides attīstībā un tīrības saglabāšanā. Esmu gandarīts, ka arvien vairāk valsts un privātā sektora pārstāvju saprot, ka tas nepieciešams ilgtermiņā. Esam novērojuši, ka cilvēki ne tikai teorētiski, bet arī praktiski ir gatavi nodot pudeles. Kamēr Igaunijā nebija ieviests īpašs marķējums, Valkas iedzīvotāji savas pudeles masveidā nodeva tuvākajos veikalos Valgā," par vienotu depozīta sistēmas ieviešanu PET un stikla tarai stāsta R. Vējonis.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas dati liecina, ka jau 94 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, turklāt divu gadu laikā atbalsts šādas sistēmas izveidei ir palielinājies par desmit procentiem.
"Plastmasas pudeli mēs lietojam tikai vienreiz, taču vidē tā sadalīsies tikai pēc 500 gadiem. PET pudeles ir visur – sūnās, lapās, zālē, mežmalā un dziļā biezoknī. Bet PET pudelēm nav jādzīvo mežā. Lai ar to cīnītos, cilvēki ir jāmotivē ar ētiku, estētiku un arī ar naudu. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija šeit ir labs piemērs – tur plastmasas pudeļu depozīts darbojas jau vairākus gadus un plastmasas pudeles, līdzīgi kā nauda, uz ielas nemētājas," skaidro Tīru mežu vadītāja Ilze Aizsilniece.
Tirgotāji pievienojas
Visticamāk, vēl esošā valdība paspēs pieķerties jautājumam par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka ministriem nāksies izšķirties, kad un kādiem taras veidiem izveidos pudeļu savākšanas jeb depozīta sistēmu. Iesaistoties vides problēmu risināšanā, mazumtirdzniecības tīkli Rimi, Maxima, Elvi, Iki un Sky apliecina gatavību ieviest depozītsistēmu un piedalīties taras pieņemšanā. Turklāt tirgotāji ir pārliecināti, ka depozītu sistēma uzreiz jāievieš pilnā mērā – vienlaikus gan stiklam, gan plastmasai.
Zaļās domāšanas atbalstītāji līdz šim uzsvēruši, ka, ieviešot depozītu sistēmu, ievērojami samazinātos vides piesārņojums, savukārt ražotāji žēlojas par milzīgajām izmaksām un brīdinājuši, ka tās varētu gulties uz patērētāju pleciem un sadārdzināt dzērienu izmaksas.
Līdz pieciem santīmiem
Citu valstu pieredze liecina, ka, ieviešot izlietoto dzērienu iepakojumu savākšanas sistēmu, nevajadzētu rastiem lielam produkcijas sadārdzinājumam. Vides ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka šī sistēma ražotājiem sadārdzinātu dzērienus vidēji 1,4 santīmus par katru iepakojumu. Plānots, ka iedzīvotāji par katru nodoto stikla iepakojumu saņemtu četrus līdz piecus santīmus, bet par PET pudeli – līdz diviem santīmiem.
Latvijas Alus un dzērienu iepakojumu savienības pasūtījuma pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu motivēti nodot izlietotās PET vai stikla pudeles, ja par katru saņemtu piecus līdz desmit santīmus.