Valsts kontroliere: Trūkumi dīkstāves atbalsta piešķiršanā nav konstatēti

© F64, Mārtiņš Zilgalvis

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" Valsts konroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka būtiski trūkumi dīkstāves atbalsta piešķiršanā nav konstatēti, vien nodoti vairāki ieteikumi.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka Valsts kontroleir veikusi virkni revīziju, pārbaudījusi masku iepirkumus un skatījusi pabalstus. Kaut gan būtiski trūkumi nav konstatēti, svarīgākais, ka valsts institūcijām tiek sniegti ieteikumi, norāda Krūmiņa.

Turpinot pārbaudīt Covid-19 seku novēršanai papildus piešķirto budžeta līdzekļu pieprasījumu pamatotību un to faktisko izlietojumu, Valsts kontrole ir apkopojusi rezultātus par Finanšu ministrijas (FM) administrēto dīkstāves pabalstu un Labklājības ministrijas (LM) administrēto dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu 50 eiro apmērā pie šiem pabalstiem par katru apgādībā esošu bērnu.

"Pārbaudot dīkstāves pabalsta piešķiršanas atbilstību tam paredzētajam mērķim un normatīvajiem aktiem, Valsts kontrole nesaskārās ar būtiskām neatbilstībām, tomēr priekšlikumā valdībai nodrošināt līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu attiecībā uz potenciālajiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem revidenti norāda uz dažām nepilnībām, kuras būtu jāņem vērā un nevajadzētu pieļaut šajā ārkārtējā situācijā," pauž revidenti.

Revidenti norāda, ka dīkstāves pabalsta izmaksa tika uzdota Valsts ieņēmumu dienestam (VID), atvēlot tam no valsts budžeta 101,8 miljonus eiro, ko noteica pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem. Lai arī pabalstu izmaksu termiņš bija gandrīz divas reizes ilgāks nekā sākotnēji plānotie divi mēneši un tā saņēmēju loks laika gaitā tika paplašināts, pabalstos izmaksāja nepilnus 54 miljonus eiro jeb 53% no sākotnēji plānotā finansējuma. Tos saņēma 52 867 darba ņēmēji un 2381 pašnodarbināta persona.

Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu tika saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no apstrādes rūpniecības - 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu nozares - 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares - 8,2% pieteikumu.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais