Neskatoties uz atvēlēto miljonu eiro, nespēj salabot ceļu gar Ādažu militāro bāzi

© Ģirts Ozoliņš/F64

Lai arī valdība oktobra sākumā nolēma piešķirt vienu miljonu eiro ceļa rekonstrukcijai gar Ādažu militāro bāzi, pašvaldība ir secinājusi, ka ar šo palīdzību nepietiek, lai veiktu iecerētos darbus, tas šomēnes atklājās Ādažu domes ārkārtas sēdē.

Ceļš gar Ādažu militāro bāzi sliktā stāvoklī ir jau vairāk nekā desmit gadus. No Ādažu pašvaldības vietējiem iedzīvotājiem vairākkārt ir nākuši solījumi ielu salabot, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas nav noticis, tāpēc ceļa rekonstrukcijai ir meklēts aizsardzības resora atbalsts, jo to aktīvi izmanto ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī militāristi.

Šogad 6.oktobrī valdība atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) piešķirt 1,3 miljonus eiro Ādažu novada domei vietējā autoceļa atjaunošanai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšanai. No šīs summas miljons eiro šajā un nākamajā gadā bija paredzēti pašvaldības autoceļa "Mežaparka ceļš" posma no Smilšu ielas līdz Kadagas ceļam pārbūvei, lai uzlabotu piekļuvi militārajai bāzei un poligonam.

Par autoceļu ministrija norādīja, ka "Mežaparka ceļu" izmanto ne tikai armijas transports, bet arī vietējie iedzīvotāji, lai piekļūtu saviem īpašumiem. Laika gaitā transporta slodzes un atmosfēras nokrišņu ietekmē brauktuves segumā esot "izveidojušās bedres un plaisas, kas pasliktina pārvietošanās kvalitāti".

Novembra sākumā Ādažu domes ārkārtas sēdē pašvaldības ierēdņi ziņoja, ka ir noslēdzies iepirkums par ceļa rekonstrukciju, kurā saņemti trīs pieteikumi, bet par uzvarētāju atzīts pieteikums, kurā darbus piedāvāts veikt par nedaudz vairāk kā 2 miljoniem eiro. Dome no savas puses šī gada budžetā nebija paredzējusi nekādus līdzekļus darbu veikšanai, līdz ar to ceļa rekonstrukcijai trūkst aptuveni puse nepieciešamās summas - miljons eiro.

Deputāti apsvēra, ka pārbūves projektu varētu vienkāršot, atsakoties no ielu apgaismojuma vai kā cita līdzīga, tomēr atbildīgie ierēdņi uzsvēra, ka šādi nav iespējams panākt tik būtiskus ietaupījumus, lai ielas pārbūves projektu īstenotu.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) atzīmēja, ka pašvaldība darbus bija cerējusi veikt par daudz mazāku summu, taču tie izrādījušies daudz dārgāki par sākotnējām aplēsēm, jo aizsardzības resors pieprasījis, lai ceļu ne vien rekonstruē, bet tam pamatā ieklāj betona segumu, kas palielinātu kravnesību un ļautu pa ielu pārvietoties smagajai militārajai tehnikai.

Domes priekšsēdētājs atstāstīja savas sarunas ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonām, kuras pašlaik vairs nevarot atcerēties, kāpēc konkrētajai ielai prasīts betona segums, jo pa "Mežaparka ceļu" smagākā militārā tehnika netiekot pārvietota. No konkrētās ielas ir piebrauktuve armijas bāzes "parādes vārtiem", taču militārās tehnikas pārvietošanai tiekot izmantotas citas iebrauktuves. Turklāt uz bāzei šogad izveidotajiem jaunajiem "parādes vārtiem" no "Mežaparka ceļa" izbūvēts pievadceļš, kur neesot betona klājuma un kas līdz ar to nebūtu piemērots smagākajai tehnikai.

Tā kā pašvaldībai nav nepieciešama paaugstinātas kravnesības ceļa izbūve un iedzīvotājiem pietiktu ar vienkāršāku ceļa rekonstrukciju, tās deputāti sēdē pauda, ka nav gatavi trūkstošo summu mēģināt rast pašvaldības budžetā. Sprindžuks turklāt sēdē atzina, ka projektu kopumā bijis plānots īstenot tikai par aizsardzības resora līdzekļiem, pašvaldības naudu maksimums ieguldot ūdens un kanalizācijas tīklu pārnešanā.

Šādos apstākļos pašvaldība nolēma vērsties pie Aizsardzības ministrijas, piedāvājot divus risinājumus - vai nu aizsardzības resors piešķir papildus līdzekļus, lai varētu izbūvēt armijas savulaik prasīto paaugstinātas kravnesības ielu, vai arī armija atzīst, ka šādas kvalitātes ceļš tai tomēr nav nepieciešams, un šādā gadījumā tiek pārstrādāts ceļa projekts un rīkots jauns iepirkums, kas gan būtiski atliktu projekta īstenošanas laiku. Līdz aizsardzības resora atbildes saņemšanai ielas rekonstrukcijas tālākās perspektīvas paliek neskaidras.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.