No 10. Saeimā ievēlētajiem deputātiem četri sacījuši, ka valsts valodu prot vidēji, apmierinoši vai tikai sarunvalodas līmenī, taču, kā norāda Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis un bijusī VVC vadītāja, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, problēmas ar latviešu valodu jaunajā darbā varētu būt daudz lielākam parlamentāriešu skaitam.
No Saskaņas centra (SC) Saeimā ievēlētais Rēzeknes domes deputāts Vladimirs Nikonovs atzinis, ka valsts valodu prot vidēji, savukārt Ludzas domes deputāts Aleksandrs Jakimovs – apmierinoši. Vienīgi Liepājas domes deputāta Valērija Kravcova pašnovērtējumā ir lasāms, ka viņš latviešu valodu apguvis sarunvalodas līmenī, lai gan sarunu ar Neatkarīgo viņš atteica krievu valodā, taisnojoties ar aizņemtību. Viņš līdz šim strādājis ar palīdzes – tulces – starpniecību, jo valsts valodu neprot pietiekamā līmenī. Arī nākamajā sasaukumā iekļuvušais 9. Saeimas deputāts Latvijas Futbola federācijas U-21 Latvijas izlases galvenais treneris Mihails Zemļinskis norādījis, ka viņam ir vidēja valsts valodas prasme.
"Saeimas deputātam ir jāpārvalda valsts valoda augstākajā līmenī, jo tās problēmas, kas viņiem ir jārisina, arī nav nekādas sīkās – sadzīves, kur viņi var iztikt ar sarunvalodas zināšanām. Visa dokumentācija ir valsts valodā," pārliecināta M. Zālīte. "Vienīgais, ko mēs kā sabiedrība varam no tiem deputātiem sagaidīt, – ka viņi valodu apgūst un lieto, lai nepaģēr, ka latviešiem jārunā krieviski, – kā tas taksometra šoferis, kas bļāva: dodiet man tulku!, kad policists piegāja klāt un uzrunāja viņu valsts valodā. Deputātiem ir jārēķinās ar to, ka valsts valoda jālieto, ja grib būt pilnvērtīgs valstsvīrs."
VVC pārstāvis A. Kursītis uzsver, ka līdz šim konstatēti vairāki gadījumi ar latviešu valodas prasmes trūkumu pašvaldību domēs – Rēzeknē, Zilupē, Daugavpilī un Jēkabpilī, kur vairākas reizes administratīvi sodīti pašvaldību deputāti, taču arī tas nekādas būtiskas izmaiņas nav ieviesis, jo sodi ir niecīgi. "Ja pirmo reizi konstatējam, ka pašvaldības deputātam nav pietiekamas valodas prasmes, varam sodīt ar 25 līdz 50 latu naudas sodu, ja atkārtoti gada laikā konstatējam, ka valoda nav apgūta, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem, taču tas neattiecas uz Saeimas deputātiem. Par parlamentārieša izdošanu sodīšanai lemj Saeima," skaidro A. Kursītis.
Viņš piebilst, ka pirmais pārbaudījums deputātiem būs zvēresta došana, taču nekur "nav teikts, ka viņi to sapratīs".
Līdz šim VVC ir saskāries arī ar Daugavpils domes deputāta Riharda Eigima (10. Saeimā ievēlēts no ZZS) valsts valodas prasmju trūkumu, lai gan viņš savā anketā norāda, ka tā ir dzimtā. Pēdējā pašvaldības sasaukumā viņš ne reizi domes sēdēs nav publiski izteicies.