Zelta uzpirkšanas drudzis turpināsies
Pieprasījums pēc investīciju zelta visā pasaulē un šā dārgmetāla cena, kas palielinās, – ar to zelta uzpirkšanas drudzi un ik uz soļa skatlogos ņirbošos uzrakstus Pērkam zeltu izskaidro Neatkarīgās uzrunātie eksperti.
Pirmskrīzes laikā visbiežāk no pārstrādātā zelta vietējie meistari darināja jaunas greznumlietas, bet pašlaik dārgmetāla ķēdītes, gredzeni un auskari, pēc tam, kad no tiem, nonākot spiedīgos finanšu apstākļos vai kādu citu iemeslu dēļ, šķīrušies saimnieki, pārtop investīciju zelta stieņos un monētās.
"Rīt cena jau var būt cita. Atšķirība būs nebūtiska, bet ar to jārēķinās," pasniedzot atpakaļ juvelieru darinājumus, Neatkarīgo pabrīdina kādā galvaspilsētas centra lombardā. Pēc tuvākas pāris gredzenu un ķēdītes aplūkošanas vairākos lombardos par šīm zeltlietām ar 583. provi sola no 50 līdz 67 latiem. Lombardu pārstāvji par savu rūpalu parasti runā nelabprāt, un diemžēl arī šoreiz uzrunātie uz sarunu nav piedabūjami, tāpēc to, kas par zelta uzpirkšanas bumu ir sakāms viņiem, neizdodas noskaidrot.
Kopš jūnija tiem, kuri nolēmuši pārdot dārgmetālu izstrādājumus, ir iespēja to izdarīt arī ar pasta starpniecību, nosūtot tos apdrošinātā aploksnē. SIA Zeltapaka.lv mārketinga direktors Uldis Vilciņš norāda, ka ik dienu pienāk apmēram 100 aploksnes, kas ir četras reizes vairāk nekā vēl pirms pāris mēnešiem.
Viņš gan atzīst: iedzīvotājiem vēl ir jāaprod ar šo pakalpojumu. Aplokšņu saturs ir raibs – viens auskars, saplēsta ķēde, gredzeni, bet no sudrablietām arī galda piederumi, mazas glāzītes un svečturi – viss, kas vien saiet pakā. Nereti aploksnē nonāk pa kādam zelta zobam. "Kaut gan šis fakts daudziem liek pasmaidīt, stomatoloģijā izmantojamajam zeltam ir ļoti augsta prove, un līdz ar to aploksnes satura īpašniekam tiek attiecīgi samaksāts," stāsta U. Vilciņš.
Viņš atklāj, ka uzņēmumam noslēgts sadarbības līgumu ar kādu Šveices kompāniju, kas uzpērk zeltu lielos daudzumos un tālāk to pārstrādā investīciju zeltā. "Ir jābūt lielam apjomam, lai ar viņiem sāktu strādāt. Vēl neko neesam sūtījuši, jo veidojam uzkrājumu," viņš paskaidro.
Nav pārstrādes iespēju
"Zelta uzpirkšanas bums neapšaubāmi ir, un tas kaut vai tāpēc, ka zelta cenas pēdējā laikā katru dienu uzstāda jaunus rekordus. Līdz ar to paaugstināta interese par šo materiālu ir visiem – sākot ar lombardiem un beidzot ar pārstrādātājiem un ieguldītājiem," norāda kompānijas, kas nodarbojas ar investīcijām dārgmetālos, Goldinvest Asset Management īpašnieks Pēteris Avotiņš.
Uzņēmums pārdod investīciju metālus, kā arī iepērk dārgmetālus saturošus lūžņus – juvelieru un rūpnieciskos –, ko pārstrādā līdz tīram metālam un tālāk pārdod par biržas cenām. Pirmapstrādi veic tepat Latvijā, līdz gala metālam uz vietas nepārstrādājot. "Ir zināmas prasības, ja mēs runājam par investīciju metālu. Latvijā nav ne ražošanas jaudu, ne iespēju, lai investīciju metālu pārstrādātu atbilstoši prasībām un vajadzīgajā kvalitātē. Tāpēc to sūta prom, un savā ziņā var teikt, ka Latvija kļuvusi par zelta eksporta valsti," komentē P. Avotiņš. Konkrētas valstis, kur pēc pirmapstrādes nonāk šeit uzpirktais zelts, viņš gan neatklāj.
Par to klusē arī investīciju zelta tirdzniecības uzņēmuma SIA Tavex valdes locekle Evita Grundberga, vien norāda, ka tālāk uzpirktie dārgmetāla izstrādājumi pārtop investīciju zeltā. Uzņēmums juvelieru darinājumu uzpirkšanu sāka šogad. "Iepriekš mēs tikai iepirkām atpakaļ investīciju zeltu, tad nedaudz pamainījās politika, un mēs sākām iegādāties juvelierizstrādājumus. Lielākoties uzpērkam no privātpersonām, ļoti maz no lombardiem," stāsta E. Grundberga.
Tirgū vēl ir iespējas jaunpienācējiem
Arī Latvijas proves birojā norāda, ka šeit uzpirktā zelta ceļš tālāk ved prom no mūsu valsts. "Pašlaik zelta izstrādājumus kā lūžņus iepērk no fiziskām personām par apmēram 5–10% zem biržas cenas. Tad to visu sašķiro un nodod pārstrādei – zelta attīrīšanai. Latvijā zeltu attīra līdz 99,9–99,95% tīrībai. Lielākoties tas aiziet uz Vācijas un Šveices zelta rafinēšanas kompānijām, kur to attīra līdz 99,99% zeltam," ieskicē Latvijas proves biroja direktors Jānis Upmalis.
Pēc biroja aplēsēm, pārdoto juvelierizstrādājumu svars ir lielāks par uzpirkto lūžņu svaru, tādēļ tirgū vēl esot iespējas jauniem uzņēmumiem. "Dārgmetāla izstrādājumu svars, kas uzkrājies mājsaimniecībās lūžņu veidā, gan ir relatīvi neliels – 20–25 grami (salīdzinājumam: Rietumeiropas valstīs un ASV tie ir 120–140 grami). Tādēļ tā pārdošana nerisina globālas problēmas un iedzīvotāji to neuzskata par glābiņu un nemeklē iespējas to pārdot," secina Latvijas proves biroja valdes priekšsēdētājs Pēters Brangulis, "cilvēku piesaistīšana būs galvenais faktors, kas noteiks uzņēmumu panākumus."
Citur zelta uzpirkšana vēl aktīvāka
Kaut gan pašlaik tirgū notiekošo var nosaukt par bumu, citās valstīs zelta uzpirkšana noris vēl aktīvāk, piemēram, Lielbritānijā šogad pārstrādei nodoti divreiz vairāk izstrādājumu nekā pārdots jaunu, zina stāstīt P. Brangulis. Viņš arī norāda, ka, pēc pašreizējām prognozēm, augsta zelta cena saglabāsies apmēram 1–1,5 gadus, tad sekos straujš kritums. Viena divu gadu laikā noplakšot arī uzpircēju aktivitāte.
Savukārt P. Avotiņš noteiktus termiņus nosaukt neņemas un skaidro, ka šā dārgmetāla uzpirkšanas drudzis norims, mazinoties pieprasījumam pēc investīciju zelta. Tas notikšot, "ekonomikai stabilizējoties, kad parādīsies citi peļņas avoti, piemēram, akciju tirgi vai reālās ekonomikas sektori, kur var ieguldīt naudu un pelnīt". "Tad daļu naudas izņems no zelta tirgus un liks sektoros, kur tā var strādāt un pelnīt, jo zelts faktiski nav pelnīšanas avots. Zelts ir naudas saglabāšanas līdzeklis ilgtermiņā," viņš uzsver.
***
INVESTĪCIJU ZELTS
Augstas proves zelts, kuru oficiāli izgatavo ražotājvalstis un kas ir pieejams zelta stieņu vai zelta monētu veidā. Par investīciju zeltu uzskata zelta stieņus ar tīrību, ne mazāku par 995 daļām uz 1000, kas ir 23,88 karāti, kā arī zelta monētas, ražotas pēc 1800. gada, ar tīrību, ne mazāku par 900 daļām uz 1000.
Avots: A/s Goldinvest Asset Management