Starp apkures un citu komunālo maksājumu parādniekiem grūtībās nonākušie hipotekāro kredītu ņēmēji ir lielākie rūpju bērni, atzīst namu pārvaldēs. Turklāt gadījumos, ja šos dzīvokļu īpašniekus pasludina par maksātnespējīgiem, atgūt parādus namu pārvaldēm praktiski nav cerību.
Tāpēc ar bažām gaida jaunā, parādniekiem labvēlīgākā Maksātnespējas likuma stāšanos spēkā, jo tas nozīmē, ka nemaksātāji arvien biežāk varētu izvēlēties iet bankrota ceļu.
"Kredītņēmēji uzskata, ka primārie ir maksājumi bankai. Savukārt visi pārējie, arī komunālie un apsaimniekošanas – sekundārie," uz problēmu norāda SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis. "Cik no ļaunprātīgajiem nemaksātājiem ir hipotekāro kredītu ņēmēju, nevaram pateikt, bet šis skaitlis ir liels."
Rokas sasietas
Kad aizņēmējs vairs nespēj veikt arī kredītmaksājumus, dzīvoklis nonāk bankas rokās, un tad namu pārvaldes esot bezspēcīgas. "Bankas bieži cenšas darīt visu, lai tikai nemaksātu par savu ķīlas dzīvokļu uzturēšanu, un vilcinās ar īpašuma pārņemšanu," norāda Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Turklāt bankai pēc Civilprocesa likuma ir tiesības vienu gadu aizturēt dzīvokļa pārdošanu un gaidīt, kad pieaugs īpašuma vērtība. "Taču dzīvokli aukstajos mēnešos turpina apkurināt, un, ja par to netiek maksāts, tad parāds palielinās ievērojami. Turklāt nav mehānisma, kā šos parādus atgūt," paskaidro Ģ. Beikmanis.
Namu pārvaldēm atliek drupačas
Par praktiski bezcerīgu komunālo maksājumu parāda atgūšanu var uzskatīt, ja pasludina parādnieka maksātnespēju. Procesa laikā parādniekam ir jāpārdod visa sava manta un jānosedz saistības, ciktāl to ļauj viņa iespējas. Taču viņa ienākumu vispirms novirza, lai apmierinātu bankas prasījumus. Savukārt namu pārvalde nākamos gadus no parādnieka saņems vien pārpalikušās drupačas, norāda Rīgas pašvaldības SIA Valdemāra nami valdes priekšsēdētājs Uldis Bārbalis. "Piemēram, viens no šādiem nemaksātājiem, kurš iziet maksātnespējas procesu, mums parāda dzēšanai mēnesī novirza 50 santīmus. Tas ir izsmiekls," nopūšas U. Bārbalis. Viņš zina stāstīt, ka ik mēnesi Valdemāra namos nāk klāt pa vienam šādam gadījumam. Jaunais Maksātnespējas likums, kas stāsies spēkā 1. novembrī, maksātnespējas procesu padarīs parādniekiem pieejamāku, tāpēc namu pārvaldēs rēķinās, ka nemaksātāji arvien biežāk varētu izvēlēties iet bankrota ceļu. "Faktiski tas nozīmē, ka būs legāli arī turpmāk nemaksāt, un, ko darīt ar tādiem parādniekiem – mums nav receptes," atzīst U. Bārbalis. "Cietīs tie dzīvokļu īpašnieki, kuri varbūt ir dzīvojuši pieticīgāk, lai tikai samaksātu rēķinus, bet tāpat nevarēs saņemt pakalpojumu, kas viņiem nepieciešams, piemēram, apkuri."
Par parādniekiem maksā kaimiņi
Lai mājai varētu pieslēgt apkuri, siltumražotāji prasa samaksāt parādu pilnībā. Ja kredītlīnijas un savi līdzekļi ir izsmelti, pārvaldniekam ir jārunā ar iedzīvotājiem, lai novirzītu māju remontiem uzkrātos līdzekļus vai citus mērķmaksājumus. Tādējādi iznāk, ka kaimiņi maksā arī par parādniekiem. Tiesiski pareizi tas nav, atzīst Ģ. Beikmanis, bet pretējā gadījumā pārvaldnieks nevarētu norēķināties ar siltumniekiem un gāzes piegāde atsevišķām pilsētām tiktu atslēgta jau pagājušajā apkures sezonā.
"Ja steidzamā kārtā tiesiski nesakārtos parādu piedziņas mehānismu, tad daudzos Latvijas mājokļos apkure šoziem ir reāli apdraudēta," uzsver Ģ. Beikmanis. Vispirms esot jāizslēdz pat teorētiska iespēja kādam parādus nesamaksāt, un tas ir iespējams, piesaistot parādus dzīvoklim, nevis tā īpašniekam, tad vienmēr būs kāds, kas ar tiem rēķināsies. Tāpat nepieciešami arī Civilprocesa likuma grozījumi, kas ļautu atgūt kaut daļu no dzīvokļa parāda, pirms savu tiesu paņem bankas.