Tiesnese: Brokas krimināllietas iztiesāšana var tik uzsākta ātrāk

© Vladislavs Proškins/F64

Mainoties situācijai kādā citā krimināllietā, piemēram, pusēm noslēdzot izlīgumu vai vienojoties par sodu, apsūdzētajam piekrītot krimināllietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, prokuroram atsakoties no apsūdzības vai apsūdzētajam aizejot mūžībā, bijušās politiķes Baibas Brokas kukuļošanas lietas izskatīšanas datums var tikt mainīts un krimināllietas iztiesāšana var tik uzsākta ātrāk, informēja Tiesu administrācijā.

Iepriekš tika vēstīts, ka krimināllietas izskatīšana atlikta par pusotru gadu, proti, līdz 2022.gada 29.novembrim.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Aijas Reitupes tiesvedībā atrodas krimināllieta, kurā apsūdzēta Broka, "Skonto būve" bijušais īpašnieks Guntis Rāvis un bijušais uzņēmuma padomes loceklis Ivars Millers. Viņa skaidro, ka lietas izskatīšanas datums tika noteikts ņemot vērā to, ka tiesnese Karīna Kazārova, kurai iepriekš šī lieta bija iedalīta, pārcelta tiesneses amatā Rīgas apgabaltiesā.

Šobrīd tiesneses Reitupes tiesvedībā ir 99 krimināllietas, kuru kopējais apjoms ir 546 sējumi. No minētajām krimināllietām 86 krimināllietas - kopā 140 apsūdzētie, ir ar pilnu pierādījumu pārbaudi, kas nozīmē, ka tiesas sēdēs jāuzklausa gan cietušie, gan liecinieki.

Tiesu administrācijā norādīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ilgstoši trūkst tiesnešu. Šī iemesla dēļ pašreizējiem tiesnešiem ir liela noslodze. Patlaban tiesā izskatīšanā ir 1849 lietas, un prioritāri izskatīšanai tiek nozīmētas krimināllietas, kas atbilst Kriminālprocesa likuma 14.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, ja apsūdzētajam ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, ir apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, kā arī krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, kurā cietušais ir nepilngadīgais.

Prioritāri tiek skatīti arī tā saucamie "vienkāršotie procesi" - krimināllietas, kuras tiek izskatītas bez pierādījumu pārbaudes vai vienošanās procesā. Vēl prioritāri skata lietas, kas saistītas ar sodu izpildes jautājumiem un tiesisko sadarbību ar ārvalstīm. Pēc tam, hronoloģiskā kārtībā, tiek izskatīti visi pārējie kriminālprocesi, kad tie saņemti tiesneša tiesvedībā. Pie šīs kategorijas ir pieskaitāma arī minētā krimināllieta.

"Tā kā minētā krimināllieta neatbilst nevienam izskatīšanas prioritārajam kritērijam, tās iztiesāšanas laiks tika noteikts vispārējā kārtībā, ievērojot lietas ienākšanas hronoloģisko kārtību un tiesneses noslodzi. Vēlos uzsvērt, ka krimināllietas iztiesāšana ietver ne tikai tiesas sēdes, bet arī laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotu krimināllietu iztiesāšanai, iepazītos ar lietas materiāliem, izvērtētu lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, pierādījumus, kā arī procesa dalībnieku būtiskākos argumentus un visbeidzot sastādītu spriedumu," sacīja Reitupe.

Viņa uzsvēra, ka krimināllietā ir 21 sējums. Krimināllieta tiesnesei Reitupei tika nodota 3.jūnijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kādreizējo tieslietu ministri Broku aizturēja pirms diviem gadiem. Viņa tolaik bija Nacionālās apvienības deputāte Rīgas domē un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece. Lietā apsūdzēti ir arī "Skonto būve" bijušais īpašnieks Guntis Rāvis un bijušais uzņēmuma padomes loceklis Ivars Millers. Apsūdzības ieskatā Rāvis un Millers devuši kukuli Brokai, lai viņa aizstāvētu uzņēmuma intereses LU iepirkumā par Rakstu mājas būvniecību.

Izmeklēšana gada sākumā bija pabeigta, un prokuratūra nosūtījusi lietu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Pirmā sēde bija paredzēta 19.maijā, taču tagad lietā jau divas reizes nomainījies tiesnesis un pirmās sēdes datums pārlikts par pusotru gadu.

Vispirms lieta tika iedalīta tiesnesei Kazārovai, taču viņa tika uz laiku pārcelta darbā Rīgas apgabaltiesā. Tad lieta tika iedalīta tiesnesei Lindai Dīzenbergai. Taču viņa 1.jūnijā sevi atstatīja no lietas izskatīšanas, lai nebūtu šaubu par objektivitāti. Brokas aizstāvis lietā Rinalds Bušs esot tiesneses ģimenes draugs.

Savukārt pēc Dīzenbergas tālāk Brokas lieta iedalīta tiesnesei Aijai Reitupei. Viņa pirmo tiesas sēdi nozīmējusi 2022.gada 29.novembrī. Tiesā raidījumam norādīja, ka iemeslus tik tālam sēdes datumam varot skaidrot tikai pati tiesnese, kura pašlaik atrodas atvaļinājumā. Tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica gan atzīmēja, ka uz Brokas lietu neattiecas normas, kas liktu lietu skatīt paātrināti.

"Protams, jānorāda, ka likums "Par tiesu varu" nosaka, ka tiesnesis izskata lietu, cik vien ātri iespējams, bet, ņemot vērā lietu skaitu, lietu sarežģītību, apjomu attiecībā uz krimināllietām, kas šobrīd ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, jāsaka, ka ir diezgan sarežģīti ievērot salīdzinoši īsus termiņus," iepriekš LTV raidījumam "Panorāma" sacīja Krēvica.

Tiesas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka noslodzi palielina tiesnešu trūkums. Vidzemes priekšpilsētas tiesā šobrīd ir sešas brīvas tiesneša amata vietas, no kurām četras paredzētas tiesnešiem ar specializāciju krimināllietās.

Kā vēstīts, Broka apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par kukuļņemšanu, Rāvis par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, bet Millers par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.

KNAB līdz ar minēto trijotni, rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt vēl kādu privātpersonu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA skaidroja, ka pret šo personu kriminālprocess tika izdalīts, jo nodarījums nebija saistīts ar kukuļošanu.

Šai personai prokurors piemērojis 3010 eiro sodu.

KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018.gada 22.maijā. Viņi visi arī tika aizturēti. 2019.gada jūlijā no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā viņus atbrīvoja.

KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli - 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

LETA iepriekš ziņoja, ka izmeklētāju ieskatā iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzēta radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

Millers iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru Millers nevēlējās.

Arī Broka iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam, atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.

Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.

Vienlaikus Broka minēja, ka viņa ir dokumentāli esot pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. "Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu," teica Broka, vienlaikus akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.

Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018.gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

LU aģentūra LETA noskaidroja, ka Broka ir pasniedzēja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Rāvis līdz 2019.gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" uzņēmumos "Skonto būve", "Skonto Prefab", "Skonto Plan", kā arī virknē citu uzņēmumu.

Patlaban Rāvis ir būvkonstrukciju ražošanas uzņēmuma SIA "Skonto Concrete Cladding" 80,03% kapitāldaļu īpašnieks, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmuma SIA "Jaunattīstības projekti" 84,99% kapitāldaļu īpašnieks, mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Babbord" 47,86% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumā SIA "Forta Modular".

Millers savulaik bijis "Skonto būve" un "Skonto Plan" līdzīpašnieks, līdz 2019.gada jūlija beigām bija arī "Skonto būves" padomes loceklis.

Latvijā

Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.

Svarīgākais