Atcelts plāns ar Covid-19 "ātro testu" pārbaudīt ikvienu ārstniecības iestādes apmeklētāju

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Veselības ministrija (VM) atcēlusi plānu no 1.novembra ar Covid-19 "ātro testu" pārbaudīt ikvienu ambulatorās ārstniecības iestādes, kā arī ģimenes ārstu prakšu apmeklētāju, šodien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Jau ziņots, ka 26.oktobrī valdība atbalstīja VM plānu šādu kārtību ieviest no 1.novembra līdz 2022.gada 11.janvārim, jo ministrija paredzēja, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana varētu radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Tāpēc bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19, jo ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.

VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka laikrakstam sākotnējo ieceri pamatoja, ka ar ātrajiem testiem, piemēram, esot pārbaudīti visi pacienti, kas Rīgā apmeklējuši veselības centru "Pļavnieki", un daudziem atklāta saslimšana ar Covid-19.

Turklāt daļai šo cilvēku neesot bijis nekādu simptomu, bet daļa ieradusies ar augšējo elpošanas ceļu acīmredzamām problēmām. Tikai atšķirība tā, ka pirms iekļūšanas "Pļavniekos" testu varēja veikt brīvprātīgi, bet ministrija bija paredzējusi, ka turpmāk tas būs obligāts.

Taču daudzu ārstniecības iestāžu vadītāji pauda sašutumu, ka VM gatavojas bez pietiekama pamatojuma uzlikt lielu slogu gan iedzīvotājiem, gan iestādēm, vēsta laikraksts. Ārā būtu jāveido rinda, neņemot vērā gadalaiku, dokumenta sagatavotāji neesot snieguši savu redzējumu, kā katra individuālā ģimenes ārsta prakse nodrošinās pacientu testēšanu ārpus iestādes. Tiem, kas ārstniecības pakalpojumu saņem par maksu, par šo testu būtu jāmaksā saskaņā ar ārstniecības iestādes cenrādi. Veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš informēja valdību, ka viens tests maksā nedaudz virs četriem eiro.

Turklāt iestāžu vadītāji nesaskatīja jēgu šādai masveida testēšanai, jo ambulatorais pakalpojums vidēji ilgstot 15-20 minūtes, un epidemiologi iepriekš ir skaidrojuši, ka kontaktam ir jābūt ilgākam par 20 minūtēm, lai būtu risks inficēties. Testēšanas apjoma palielināšana kā tāda nemazinot saslimstību.

Tika ieteikts pacientiem lietot respiratorus, pie ieejas ārstniecības iestādē mērīt ķermeņa temperatūru un likt parakstīties, ka apmeklētājam nav Covid-19 simptomu. Pacientiem ar simptomiem (par ko viņi paši savlaikus informē iestādi) ārstniecības pakalpojumu piedāvā pēc iespējas ātrāk, iestādei veidojot tā saukto pierakstu "logus". Testu prasa tikai tur, kur pakalpojumu sniedz ilgāk par 20 minūtēm, piemēram, apmeklējot zobārstu.

Janka laikrakstam pastāstīja, ka tikšot veikti divi pilotprojekti. Vienā ātros antigēnu testus saviem pacientiem izmantos tās ārstniecības iestādes, kas izteikušas šādu vēlmi. Bet otra pilotprojekta laikā tiks izmantoti respiratori un mērīta ķermeņa temperatūra.

Tas notiks Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, Aizkraukles medicīnas centrā un Veselības centru apvienībā. Izvērtējot šos projektus, Veselības ministrija pieņemšot lēmumu, kā pareizi rīkoties, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību ambulatorajās ārstniecības iestādēs. Lēmums netikšot pieņemts tikai uz izmaksu pamata. Noteicošā būšot efektivitāte.

Kā ziņots, ambulatoro iestāžu apmeklētāju testēšanai novembrī bija nepieciešams papildus novirzīt 5 264 338 eiro, kā arī no 2022.gada 1.janvāra līdz 11.janvārim nepieciešams novirzīt 1 867 998 eiro. Lai nodrošinātu ambulatorās ārstniecības iestādēs antigēnu testēšanu pavisam kopā no 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 11.janvārim bija nepieciešami 12 396 674 eiro.

Tomēr izmeklējums uz Covid-19 veiks Neatliekamā medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) izsaukuma laikā, tādējādi uzreiz nodrošinot nepieciešamos drošības pasākumus hospitalizācijas gadījumā.

NMPD pacientu testēšanai laika posmā no 2021.gada 26.oktobra līdz 19.novembrim tiks izmantoti SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ziedotie 10 000 gabalu antigēnu testi. Laika periodā no 2021.gada 20.novembra līdz 2022.gada 11.janvārim NMPD būs nepieciešami 21 600 antigēni testi, kurus saņems no Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais