Tiks runāts ar Eiropas Komisiju, lai Latvijai, Lietuvai un Polijai atvēlētos papildu 200 miljonus eiro varētu attiecināt arī uz žoga būvniecību Baltkrievijas pierobežā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers pauda, ka Eiropā ir vienota izpratne par to, ka Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu, kas ir pretlikumīgs un nepieņemams. Tāpēc svarīgi ir sargāt kā katras šīs situācijas skartās valsts, tā arī kopējo Eiropas Savienības un Šengenas zonas ārējo robežu.
Latvijai, Lietuvai un Polijai atvēlēto 200 miljonu eiro saistībā ar Baltkrievijas režīma izveidoto situāciju uz minēto valstu robežām ar Baltkrieviju sadalījums un mērķis pagaidām vēl nav zināms, sacīja Kariņš, gan atzīstot, ka Eiropas Komisija ir mainījusi savu nostāju attiecībā uz situāciju uz Eiropas Savienības ārējās robežas.
Kariņš skaidroja, ka pagaidām vēl nav zināmi konkrēti mērķi, kam varētu piešķirt papildu naudu, gan piebilstot, ka robežas apsardzība nenozīmē tikai žogu un ir vajadzīgs arī ekipējums.
"Esmu pārliecināts, ka varēsim lietderīgi izmantot šos līdzekļus. Runāsim, lai šo naudu varētu attiecināt arī uz žoga būvniecību, kas ir nozīmīgs palīglīdzeklis," sacīja Kariņš.
Pagaidām gan nav zināms ne konkrēts finansējums apmērs katrai valstij, ne arī laiks, kad to varētu saņemt.
Kā ziņots, Latvijai, Lietuvai un Polijai no Eiropas Savienības (ES) būs pieejami papildu 200 miljoni eiro saistībā ar Baltkrievijas režīma izveidoto situāciju uz minēto valstu robežām ar Baltkrieviju.
Kā informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā, EK risina dialogu ar Latviju, Lietuvu un Poliju par nepieciešamo finansiālo un operatīvo atbalstu un "dara pieejamus papildu 200 miljonus eiro robežu pārvaldībai".
Paziņojumā nav precizēts, vai šī summa būtu vai nebūtu pieejama žoga būvniecībai uz robežas. Saskaņā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" vēstīto, ES pārstāvji norāda, ka par žogu nemaksās.
Kā informē EK pārstāvniecībā, papildu atbalsts no aģentūrām varētu ietvert ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai. Šo atbalstu sniegtu "Frontex", Eiropas Patvēruma atbalsta birojs migrācijas pārvaldībā un citas struktūras.
Paziņojumā atgādināts, ka kopš krīzes sākuma uz robežas ar Baltkrieviju ES sniedza tūlītēju atbalstu Latvijai, Lietuvai un Polijai robežu pārvaldībai, piešķirot ārkārtas finansējumu, norīkojot ekspertus un sniedzot palīdzību atbilstoši civilās aizsardzības mehānisma iespējām.
Kā ziņots, reaģējot uz Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko pret ES izvērsto hibrīduzbrukumu, ES noteiks sankcijas Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" un starptautiskajiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti Lukašenko hibrīduzbrukuma migrantu transportēšanā, otrdien pavēstīja amatpersonas.
Dalībvalstis tuvākajās dienās apstiprinās sankciju paketi, bet Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un EK prezidente Urzula fon der Leiena otrdien ar detaļām iepazīstināja Eiropas Parlamenta (EP) deputātus.
Lukašenko režīms izvērsis "hibrīduzbrukumu pret ES", virzot Tuvo Austrumu migrantus uz ES valstīm, sacīja Leiena.