Latvijā trūkst audžuģimenes, kuras gribētu kļūt par "sarežģīto" pusaudžu vecākiem

© Elmārs Rudzītis/F64

Latvijā trūkst audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu, kuri gribētu kļūt par "sarežģīto" pusaudžu vecākiem, secināts nodibinājuma "Bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas fonds" rīkotajā konferencē ""Radošie" pusaudži - iespēja vai problēma? Kā atrast ģimeni pusaudžiem ārpusģimenes aprūpē".

Kopumā šī gada oktobrī aprūpes iestādēs atradās 506 bērni, tomēr joprojām ir bērni, īpaši vecumā no 12 gadiem, kuri vēl gaida iespēju augt ģimeniskā vidē, aģentūrai LETA norāda projekta "Katram bērnam savu ģimeni 2021!" vadītāja Inese Švekle. Viņa uzskata, ka, lai bērni varētu pilnvērtīgi augt un attīstīties mīlošā un atbalstošā ģimenē, būtu nepieciešams izveidot specializētās audžuģimenes, taču to izveide ir aizkavējusies.

Švekle norāda, ka lielākajai daļai aprūpes iestāžu pusaudžu ir laba fiziskā veselība, taču piedzīvotā vardarbība ģimenē, ierastās vides pamešana un nokļūšana iestādē, padara viņus neaizsargātus pret garīgās veselības grūtībām, kas noved pie uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām.

Savukārt Labklājības ministrijas konferencē sniegtā informācija liecina, ka vispirms tiek gatavoti pakalpojumi, kuri būtu pieejami šīs specializētajām pusaudžu audžuģimenēm, tāpēc vēl pašu specializēto audžuģimeņu pusaudžiem nav.

Vienlaikus klātesošie nozares speciālisti bija vienisprātis, ka neatkarīgi no vietas, kur pusaudzis ir ievietots, viņam līdzi ir jānāk atbalsta pakalpojumiem, speciālistiem ir jādarbojas komandā, īpaša uzmanība jāpievērš jaunieša individuālajām vajadzībām un visām aktivitātēm ir jābūt vērstām uz sociālo prasmju uzlabošanu, sociālo integrāciju un apzinātas drošības sniegšanu. Secināts arī, ka uzsvaram jābūt uz pusaudža vajadzībām justies drošībā un pieņemtam no vismaz viena pastāvīga aprūpētāja, kurš saprot bērna traumatiskās pagātnes ietekmi un spēj patiesi apmierināt pusaudža patiesās vajadzības, par spīti jaunieša izaicinošajai uzvedībai.

Tāpat konferences-diskusijas laikā nozares speciālisti dalījās pieredzē darbā ar pusaudžiem, tika iepazīstināti ar sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar uzvedības traucējumiem Rīgas pašvaldībā, uzklausīja Vācijas pieredzi darbā ar īpaši izaicinošiem un sarežģītiem jauniešiem un padziļināti domāja par emocionāli traumētu bērnu vajadzībām un iespējām viņus atbalstīt.

Pasākums notika projekta "Katram bērnam savu ģimeni 2021!" īstenošanas gaitā. To finansiāli atbalsta Rīgas domes Labklājības departaments.

Svarīgākais