Uzklausīti NEPLP kandidāti; Āboliņš: Paredzēts ieviest sistēmu, kas sākotnēji liek uzsvaru uz konsultēšanu nevis sodīšanu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien turpināja uzklausīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem pieteiktos kandidātus, kuri uzsvēra, ka NEPLP darbā svarīga ir informatīvās telpas drošības stiprināšana un cīņa ar pirātismu.

Komisija trešdien uzklausīja esošo NEPLP priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu, mediju grupā "Mix Media Group" ietilpstošā "Radio Baltkom" producentu, bijušo "Rīgas centrāltirgus" Mārketinga un komunikācijas daļas vadītāju Aleksandru Šuņinu, NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju Ievu Druvieti, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu un NEPLP locekli Patriku Grīvu.

Āboliņš uzsvēra, ka viņš "konsekventi un stingri" iestājas par līdzšinējā NEPLP darbības kursa saglabāšanu. Tas nozīmē turpināt koncentrēties uz informatīvās telpas drošības stiprināšanu, kas ietver arī atbalstu vietējo mediju attīstībai.

Kā labu piemēru viņš minēja valsts piešķirto finansējumu medijiem, kas tiem ļauj attīstīties digitālajā sfērā un līdz ar to konkurēt ar globāliem medijiem. Līdzīgi arī Druviete pozitīvi novērtēja, ka Saeima un valdība ir piešķīrusi pusmiljona eiro vietējo mediju attīstībai digitālajā vidē.

Āboliņš norādīja, ka šogad NEPLP darbībā paredzēts ieviest sistēmu, kas sākotnēji liek uzsvaru uz konsultēšanu nevis sodīšanu. Reizē saistībā ar gaidāmos televīzijas "Rossija RTR" kanāla pieejamības atjaunošanu Latvijā pēc noteiktā aizlieguma termiņa beigām, satura monitoringam jāturpina būt vienai no prioritātēm, pauda pašreizējais NEPLP vadītājs.

Druviete šajā kontekstā norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) atbildīgo amatpersonu līmenī nebija pilnīga izpratne par to, ka ir jāierobežo tāds saturs, kur tiek propagandēts militārs konflikts un karš, bet pēdējā aktuālajā gadījumā EK ir izdevies pārliecināt, ka šādus hidrīdkara elementus izmantojošus ārvalstu medijus var ierobežot.

Āboliņš pauda, ka svarīgi ir saglabāt sistēmu, kas ierobežo atsevišķu personu kļūšanu par medija patiesā labuma guvēju, jo tā tiek aizsargāta Latvijas informatīvā telpu.

Viņš arī atzīmēja, ka ir sākts audits kabeļoperatoru nozarē, un pašlaik ir slēgtas 40 programmas, tāpat šajā jomā tiek plānots piesaistīt starptautisku auditoru.

NEPLP vadītājs norādīja, ka ir plānota aktīva kampaņa pret pirātismu, kas uzrunātu lietotājus. Gan Āboliņš, Šuņins pauda, ka nepieciešama efektīva cīņa pret pirātismu, jo tā ir zagšana no Latvijas medijiem, pirātiskajam saturam izkonkurējot Latvijas medijus. Tas "nav godīgi un nav pareizi", akcentēja Šuņins.

Deputāts Boris Cilevičs (S) norādīja, ka saistībā ar NEPLP lēmumiem esot ir samazinājies piedāvājums krievu valodā, un vaicāja, kas tiek piedāvāts kā alternatīva tiem cilvēkiem, kuri vēlas patērēt saturu šajā valodā.

Āboliņš atbildēja, ka ir pietiekami daudz satura krievu valodā, kā arī uzsvēra, ka NEPLP lēmumiem bijusi pozitīva ietekme, jo ap 100 000 cilvēku ir "izņemti" no kaimiņvalsts raidījumu vadītāja Vladimira Solovjova informatīvās telpas.

Deputāte Eva Mārtuža (JKP) savos jautājumos pauda bažas par mediju rīcību, tajā skaitā, ka tiekot atbalstīts arī tas, kas neesot dabisks. Āboliņš atbildē skaidroja, ka NEPLP savā kontrolē pakļaujas likumiem un seko, lai tie netiktu pārkāpti.

Šuņins, kurš iepriekš bijis arī "Rīgas centrāltirgus" Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājas, deputātiem apgalvoja, ka no kandidātiem uz NEPLP locekļa amatu esot vienīgais žurnālists, tātad pārzina situāciju no iekšpuses. Tāpat viņš norādīja, ka komunicē ar sabiedrības pārstāvjiem, kolēģiem un saprot nozares pārstāvju raizes.

Kā savstarpēji saistītus jautājumus "Radio Baltkom" producents minēja Latvijas valsts drošības stiprināšanu, kas ietver arī atbilstoša finansējuma pieejamību medijiem, šīs jomas konkurētspējas stiprināšanu. Arī Šuņins norādīja, ka svarīga ir kabeļoperatoru nozares audita veikšana.

Kandidāts pauda, ka ir jāaktualizē mediju atbildības jautājums, spēja atzīt kļūdas, kas ilgtermiņā vairotu uzticēšanos medijiem. Šuņina ieskatā pašlaik NEPLP vairāk koncentrējoties uz sodīšanas funkciju, bet vairāk būtu jādomā par atbalstu mediju attīstībai.

Gan Druviete, gan Grīva norādīja, ka nepieciešams regulārs dialogs ar nozari. Grīva rosina divas reizes gadā rīkot diskusijas ar jomas pārstāvjiem. Druviete atzīmēja, ka tradicionālā mediju biznesa sistēma brūk un ārvalstu saturs atņem reklāmas ieņēmumus vietējiem medijiem, kas arī nozīmē, ka ir finansiāli jāatbalsta vietējie mediji.

Pretendente norādīja, ka jānodrošina apmācību pieejamība žurnālistiem, kā arī jāstrādā pie dezinformācijas mazināšanas, jo tā rada apdraudējumu gan sabiedrības drošībai, gan veselībai. Druviete arī pauda, ka ir jāidentificē noteikti kritēriji, kad influenceri jeb digitālā satura veidotāji kļūst par mediju, jo influenceri bieži spēj piesaistīt lielāku auditoriju, nekā tradicionālo mediju programmas.

Kandidātu izvaicāšanas laikā deputātr Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) cita starpā norādīja uz tādu problēmu kā rupjības interneta komentāros, tāpēc esot nepieciešams atjaunot komunikācijas kultūru.

Pļešakovs norādīja, ka NEPLP jāpieturas pie principa "konsultē vispirms", lai palīdzētu tirgum attīstīties. Reizē stingri jāvēršas pret tiem, kuri kropļo konkurenci, tajā skaitā jāierobežo nelegālā programmu retranslācija interneta vidē.

Grīva vērsa uzmanību, ka jārisina problēma ar to, ka Latvijas austrumu pierobežā ļoti daudz nelegālā satura, kā arī Krievijas un Baltkrievijas kanāli, kas ir nopietns drauds pazaudēt vēl vairāk Latvijas mediju patērētājus.

Jau ziņots, ka komisija otrdien uzklausīja citus NEPLP locekļa amata kandidātus - bijušo Latvijas Radio 5 programmas direktori Ilvu Milzarāju, bijušo labklājības ministres padomnieku un radio un TV žurnālistu Jāni Zariņu, kristīgā radio "Radio Marija" dibinātāju un prezidentu Mareku Gruškevicu, SIA "NT Piedzīvojumi" valdes locekli, bijušo Latvijas Radio skaņu inženieri Andri Plakanu un bijušo Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju, SIA "Hive" valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti.

Cilvēktiesību komisija piektdien, 21.janvārī, slēgtā sēdē plāno apspriest deputātu skatījumu uz NEPLP kandidātiem, informēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.