Zatlers: Sankcijas ir tikai viens no veidiem, kā Krieviju ietekmēt

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir tikai sākums, tāpēc arī Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt stipriem un jāpretojas šai ideoloģijai, jo citādāk "karš var atnākt arī mūsu mājās", šādu viedokli pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zalers.

Runājot par iespējamo sankciju ietekmi uz Krieviju, Zatlers uzsvēra, ka tās nedod tūlītēju rezultātu nākamajā dienā, bet karš turpināsies gan šodien, gan vēlāk.

Bijušais prezidents atzīmēja, ka patlaban ir grūti pateikt, kā sankcijas ietekmēs Krieviju, kas, iespējams, šim karam ir gatavojusies desmit gadus. Tas devis tai laiku sagatavoties arī sankcijām un Krievijai ir priekšstats, kādas tās varētu būt un kā mazināt to ietekmi.

"Sankcijas ir tikai viens no veidiem, kā Krieviju ietekmēt. Krievija ir jāizolē pilnīgi no visa. Aizvadīto gadu laikā tā ir kļuvusi par pašpietiekamu valsti. Krievijai neviens nav vajadzīgs, līdz ar to tā domā, ka var darīt, kā tai ienāk prātā. Krievija nepakļaujas nevienam - nevienam starptautiskam līgumam, nedz arī starptautiskajām vai juridiskajām normām," sacīja Zatlers.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jārēķinās ar visiem sliktākajiem iespējamiem scenārijiem, jo Putins vairs neredz nekādus šķēršļus rīkoties, kā viņš grib, ja nu vienīgi kaut kas nenotiks pašā Krievijā. Zatlers atzina, ka viņš nav pārliecināts par to, ka Krievijā pašā varētu notikt sacelšanās.

"Katrā ziņā savu valdību un ideoloģiju tauta var mainīt tikai pati, neviens spēkus no ārpuses to nevar izdarīt. Ideoloģija jau gadu gadiem ilgi bijusi militārisms un militārā varenība. Padomju Savienība Otrajā Pasaules karā zaudēja 25 miljonus cilvēku. Ukraiņi cīnījās plecu pie pleca ar krieviem. Kas ir par iemeslu, lai tā nīstu Ukrainu un būt gatavībā nogalināt cilvēkus un sagraut ukraiņu pilsētas, ko tas nozīmē?! Tas nozīmē to, ka nekas nav vērtē, izņemot varu un militāro doktrīnu," sacīja bijušais Valsts prezidents.

Jautāts, kā citas valstis var atbalstīt Ukrainu, Zatlers norādīja, ka jāpalīdz militāri un ar finansējumu. Tā kā patlaban nav zināms, kāda būs humānā katastrofa, Latvijai ir jābūt gatavai uzņemt bēgļus.

"Patlaban ar Krieviju nav iespējams sarunāt pilnīgi neko. To parādīja Eiropas valstu vadītāju tikšanās. Viņi nepanāca neko. Cerības kaut ko sarunāt ir tuvu nullei," atzīmēja bijusī valsts pirmā amatpersona.

Pēc Zatlera paustā, ir būtiski, kā Latvija reaģēs uz notiekošo. Viņš norādīja, kamēr Putins ir aizņemts Ukrainā, Latvijai šis laiks ir jāizmanto, lai saliedētu sabiedrību un skaidri pateiktu, ka ne Latvijas krievi, nedz ukraiņi nav šajā karā iesaistīti.

"Latvijas krievi nav vainīgi par Krievijas uzbrukumu Ukrainā. Viņi dzīvo šeit, normālā, demokrātiskā un brīvā valstī. Mums ir jārunā ar visiem valsts iedzīvotājiem visos iespējamos veidos. Mums ir jāsamazina polarizācija līdz minimumam, lai tad, kad pret mums sāks izmantot hibrīdkara elementus, mēs būtu gatavi. Tas ir jāsaprot šodien, jo pēc mēneša jau varbūt par vēlu," sacīja bijušais Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāsniedz Ukrainai morāls atbalsts - visās Latvijas pilsētās ir jābūt redzamam Ukrainas karogam, lai parādītu krievu diplomātiem, ka Latvijā visiem ir skaidrs, kurš šajā karā ir cietušais, bet kurš - uzbrucējs.

"Cik ilgi to vajadzētu turpināt?! Kamēr mēs panākam kaut kādu rezultātu. Tam ir jānotiek masveidā, lai parādītu, ka Latvijas nācija ir vienota, ka tā grib mieru un iestājas pret karu," teica Zatlers.

LETA jau rakstīja, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.