No augusta bērna kopšanas atvaļinājums tētim būs jāizmanto obligāti

© Gatis Gierts / F64

Augustā spēkā stājas jauna direktīva, kas paredz, ka divu mēnešu garš bērna kopšanas atvaļinājums pienākas tētim, un tas jāizmanto obligāti. Jaunā direktīva paredz, ka divi mēneši no katram vecākam paredzētās bērnu kopšanas atvaļinājuma daļas nav nododami otram vecākam. Tādējādi arī Latvijā tiks ieviesta bērna kopšanas atvaļinājuma tā saucamā "otra vecāka kvota" - divi mēneši, kurus bērna tēvam paredzēts izmantot faktiski. Ja šo laiku neizmantos, tas un tam piesaistītais naudas pabalsts netiks saņemts, skaidro speciālisti raidījumā "Ģimenes studija", zino portāls "LSM".

Statistika liecina, ka Latvijā vīrieši bērnu kopšanas atvaļinājumus izmanto reti. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2021. gadā vecāka pabalstu saņēma ap 20000 cilvēku mēnesī, gandrīz 17000 sieviešu un 3500 vīriešu, no kuriem vairāk nekā 2000 turpināja strādāt. Tas ļauj secināt, ka lielākā daļa tikai saņem bērna kopšanas pabalstu, bet pašu atvaļinājumu neizmanto

Eiropas savienības direktīva par darbu un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūtpētājiem attiecas uz paternitātes atvaļinājumu un vecāku atvaļinājuma atmaksāto daļu (pabalstu). Direktīvu jāievieš visām dalībvalstīm, katra valsts ir savā situācijā. Latvijas situācija labvēlīga, jo ir jāveic nedaudz labojumu, kas attiecas uz atvaļinājumu tēvam un nenododamo kvotu otram vecākam, izmaiņas skaidroja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite..

Biedrības "Tēvi" pārstāvis, tētis Lauris Bokišs jauno direktīvu vērtēja pozitīvi: "Ja abi vecāki bērna audzināšanā iesaistās, arī tēvi, tad pirmajā dzīves gadā bērns izveidos piesaisti diviem cilvēkiem."

Publiciste Agra Lieģe-Doležko kā vienu no būtiskākajiem direktīvas mērķiem minēja vēlēšanos panākt vīrieša un sievietes vienlīdzību, arī finansiālajā ziņā. Bērnu aprūpi vecāki sāk no vienādām pozīcijām, kompetence nāk no iegūtās prakses. Citu valstu pieredze rāda, ka ir tēvi, kuri audzināšanā iesaistās dzīves sākumā.

Jakaite uzsver, ka Zviedrija ir lieliski pierādījusi, ka vecāki sadala bērnu kopšanas atvaļinājumu, protams, sākumā to neuzņēma ar ovācijām. Zviedrijā bērna aprūpei pienākas trīs mēnešus katram vecākam, par trim mēnešiem vecāki var vienoties. Zviedrijā visi tēvi neizmanto savu kvotu, izmanto apmēram 80% tēvu.

Gaidāmās izmaiņas:

  • Direktīvā ir paredzētas atrunas, ja mamma gaida mazuli viena - ja nav noteikta paternitāte, tēvs miris vai citi iemesli, tad mamma atvaļinājumu izņem viena. Ja vecāki šķīrušies, viņiem jāatrod kopsaucējs, šķirtajam tēvam jāiesaistās bērna aprūpē. Paternitātes pabalstu plānots piešķirt arī bērna mātes norādītajai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta.
  • Vecāki var dalīt bērna kopšanas atvaļinājumu, atkarībā no darba specifikas.
  • Katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.
  • Tā kā atbilstoši direktīvas prasībām šo divu mēnešu periodam ir jābūt apmaksātam, tad katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu.
  • Plānotās izmaiņas paternitātes pabalstam paredz, ka to piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām, nevis kalendāra dienām, kā tas ir pašlaik.
  • Direktīva attiecas uz ģimenēm, kurās bērni dzimuši pēc 1.augusta.
  • Ieteicams vecākiem apdomāt, kā īstenot bērnu kopšanas atvaļinājumu elastīgā veidā.
  • Ja tēvs strādā ārzemēs - atkarīgs, kurā valstī. ES valstīs tēvam būs tiesības saņemt bērna kopšanas atvaļinājumu.
  • Darba devējam jāpiešķir tēvam bērna kopšanas atvaļinājums, tas jau šobrīd ir jādara. Ja darba devējs nepiekrīt, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.
  • Bērnu kopšanas atvaļinājumu vecāki var izvēlēties arī paralēli.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais