Kā rodas kara noziedznieki?
Dehumanizācija, pakļaušanās varai, propagandas ietekme, nesodāmība, bara instinkts ir daži no faktoriem, kuri mudina cilvēkus pastrādāt kara noziegumus, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, ziņo portāls "LSM".
Viņa uzsvēra, ka, lai arī paši to negribam pieņemt, cilvēki no psiholoģijas viedokļa ir trausli un ietekmējami.
Kara noziegumi, fiziska un seksuāla vardarbība pret miermīlīgiem civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm, bērniem un senioriem, Ukrainas karā nav nekas jauns vai unikāls, tas ir pamanīts jau daudzos karos pirms tam.
“Šī vienkārši ir ārkārtīgi sāpīga, drausmīga informācija, un nereti mēs esam arī no tās izvairījušies. Ja ir bijuši kari kaut kur tālāk, mums likās, ka tas ir par viņiem, uz mums tas neattiecas, bet tā ir realitāte, šādi karo,” vērtēja Ābeltiņa.
Informācija par pastrādātajām zvērībām liek apsvērt to, cik daudziem no šiem karavīriem varētu būt smagas psihiskas saslimšanas vai traucējumi, atzina psiholoģe.
Taču noteikti nebūs tā, ka visiem cilvēkiem, kas pastrādā kara noziegumus, varēs konstatēt personības traucējumus. Viņu rīcību ietekmē daudzi citi faktori.
Ābeltiņa skaidroja, ka šos pašus jautājumus psihologiem un sociālantropologiem cilvēki uzdeva jau pēc Otrā pasaules kara - kā tas var būt, ka miermīlīgi cilvēki pēkšņi ir gatavi piedalīties absolūtās zvērībās? Viņa norādīja, ka tas saistīts ar dehumanizāciju, kad par kādu cilvēku grupu tiek pieradināts domāt ne kā par cilvēkiem:
“Šajā gadījumā ļoti daudz tiek runāts par propagandas ietekmi. Pētījumi parāda, ka arī smadzeņu darbība [mainās], mūsu smadzenes [uz noteiktu cilvēku grupu] sāk reaģēt kā uz akmeni, priekšmetu, koka gabalu. Tādā ikdienas sabiedrībā tie ir bezpajumtnieki, kurus dažkārt vienkārši neredzam, Otrā pasaules kara gadījumā tie bija ebreju kopienas cilvēki, Krievijas propagandas ietekmē tas ir jebkurš ukrainis.”
Tāpat būtisks ietekmes faktors ir pakļaušanās autoritātei. Liela daļa miermīlīgu iedzīvotāju noteiktos apstākļos ir spējīgi darīt otram pāri, arī spīdzināt, uzsvēra Ābeltiņa.
“[Normālos apstākļos] par slepkavību tevi ieliks cietumā, par izvarošanu, ja to uzzinās, tevi ieliks cietumā, bet šeit tevi neieliks cietumā, tev iedos ordeni. Kaut kādā ziņā arī tādas uzvedības atbalsts ir ļoti masīvs,” viņa norādīja.
Viņa uzsvēra, ka šādas situācijas parāda, cik ļoti svarīga ir demokrātija un dažādas demokrātijas vērtības, kas sabiedrībā liek uzsvaru uz vienlīdzību, nevis varas autoritāti, kurai sekot.
“Tieši tāpēc, ka esam ļoti trausli no psiholoģijas viedokļa, mēs esam ietekmējami. Ja [propagandas] mehānismi sāk darboties tādā jaudā kā valsts mašinērija, tam ir ļoti grūti stāvēt pretī. Mēs visi gribam ticēt, ka mēs jau nepakļautos. Mēs dažreiz pārvērtējam savus spēkus attiecībā uz tādu sistēmas spēku,” viņa skaidroja.