Sesks: Reģionālajai politikai ir izārdīti pamati; nav sadarbības, nav kopēju plānu

Reģionālajai politikai pēdējo četru gadu laikā ir izārdīti iepriekšējo valdību ieguldītie pamati, vairs nav sadarbības, kopēju plānu, kā rezultātā valstī nav līdzsvarotas attīstības, - šādu viedokli "Liepājas partija" ikgadējā kongresā sestdien pauda partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Viņš uzsvēra, ka Latvija pašlaik atpaliek no kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem teju visos parametros, proti, ekonomiskajos rādītājos, dzimstībā. Tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir jādara savādāk, gudrāk un jāmācās no tiem, kuri prot izdarīt, pauda "Liepājas partijas" līderis.

Sesks Latvijas valdības darbu vērtēja kā mīņāšanos uz vietas un pašiem savas astes ķeršanu.

"Tā nav virzība uz priekšu, es negribu uz to vienkārši noskatīties. Būt valdībā - tāds ir mūsu uzdevums. Neder sēdēšana opozīcijā un kritizēšana. Ir jāizvērtē padarītie un nepadarītie darbi, jāpieņem aizrādījumi un jāpasaka kāds skarbāks vārds," sacīja partijas priekšsēdētājs.

Viņš atcerējās 1997.gada krīzi, kad Liepājā politiķi un uzņēmēji, tajā skaitā Uldis Pīlēns, nāca ar jaunām idejām, kas bija aizgūtas citās valstīs, un izdevās partijas pārliecināt, ka spēki ir jāapvieno, jo lielas lietas nevar paveikt individuāli.

Toreiz Liepājā politiķi spējuši apvienot spēkus, pilsēta atkopās un sakārtojās un tagad ir eiropeiska un atvērta.

"Manuprāt, ir svarīgi, lai valdība strādātu sabalansēti un saskaņoti ar reģioniem, jo galds uz četrām, sešām vai astoņām kājām vienmēr ir stabilāks nekā uz vienas kājas - Rīgas, kura krīzes laikā nemaz neuzrāda augstāko rezultātu, kamēr reģionos, kur ir ražošana, turpinās ekonomiskā izaugsme," akcentēja Sesks.

Viņš atgādināja, ka Latvija ir viegli ievainojama un politiskā sadrumstalotība to tikai veicina. Katra apvienošanās esot valsts drošības un stabilitātes vārdā. Ģeopolitiskajos problēmu laikos enerģētiskā, sociālā un teritoriālā drošība ir svarīgākie jautājumi reģionu stabilitātei, taču no valdības joprojām nedzird skaidrus un fundamentālus risinājumus gaidāmajai krīzei, norādīja LP priekšsēdētājs, apliecinot gatavību kopā ar jaunajiem partneriem Liepājas pieredzi īstenot visā valstī, lai tā kļūtu stipra un attīstītos.

Uzņēmējs Pīlēns uzsvēra, ka katram Latvijas patriotam ir jāiesaistās savas valsts drošības sardzē un izaugsmē, ņemot vērā karadarbību Ukrainā. Viņš ir pārliecināts, ka krīzes laikos ir jābūvē "kopēja māja", kurā stiprākie iegulda vairāk, palīdzot vājākajiem.

Pīlēns līdzšinējo valsts menedžmentu jeb pārvaldību vērtē kā ļoti vāju, ko esot apliecinājusi neprasmīgā rīcība pandēmijas apstākļos, kas bija tikai grūtības, salīdzinot ar gaidāmo krīzi. Pīlēns ir pārliecināts, ka valstī ir jāmaina lietu kārtība, tādēļ viņš piedāvā partijām profesionālu atbalstu, kas būs apvienojies viņa biedrībā.

Uzņēmējs atgādināja, ka šāda pieeja jau pirms 25 gadiem tika izmantota Liepājā, kas no padomju militāristu teju slēgtās pilsētas ir attīstīta par priekšzīmīgu ekonomikas un kultūras flagmani.

Kongresā ar jau paveikto un nākotnes darbiem iepazīstināja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (LP) un Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), kurš cildināja liepājniekus par paveikto un pateicās par prasmīgo sadarbību Ukrainas bēgļu uzņemšanā.

Kā vēstīts, "Liepājas partija" sestdien ikgadējā kongresā nolēma izstāties no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un iesaistīties jaunā politisko partiju apvienībā "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Liepājas partija".

Maijā tika paziņots par LZP, LRA, "Liepājas partijas" un Pīlēna vēl topošās biedrības veidoto jauno politisko platformu. Arī LZP un LRA jau ir pieņēmušas lēmumu pievienoties apvienotajam sarakstam.