Šobrīd Latvijas lašupēs sācies lašveidīgo zivju monitorings. Ik gadu nākas secināt, ka lašu resursu upēs kļūst arvien mazāk. Ja, piemēram, Vidzemē esošajā Salacā rezultāti nav tik satraucoši, tad Ventā lašiem kļūst arvien grūtāk. To ietekmē klimata pārmaiņas - Kurzemē lašiem kļūst par siltu -, arī saimnieciskās darbības dēļ upe pārāk aizaug. Tie ir tikai daži no iemesliem, ziņo portāls "ReTV".
Zinātniskā institūta “BIOR” busiņš šai reizē piestājis pie Ventas Kuldīgā. Pie senā velvju tilta izvēlēti divi parauglaukumi, kopā aptverot ap 250 kvadrātmetriem lielu platību. Ar īpašām, zivis netraumējošām ierīcēm tās tiek savāktas vienkopus. Kad tas izdarīts - katra, pat vismazākā zivtiņa, tiek nomērīta un piereģistrēta.
Šai reizē no šīs vietas datus papildināja raudas, asari un bārdainie akmeņgrauži, bet neviens lasis. Pētnieks atzīst, tas ir bēdīgi. Šobrīd Latvijas upēs veic vienvasaras lašu mazuļu monitoringu, rudenī - nārsta vietas, rezultātus apkopos un analizēs ziemā, bet jau šobrīd var saskatīt tendences - laši, īpaši Ventā, paliek arvien mazāk. “BIOR” pētnieks Jānis Bajinskis saka: “Tie faktori, - tur ir nārsta bara izmērs, kas arī ir no svara, šie te lielie ienākošie laši. Arī upes ekoloģiskā kvalitāte, mēs redzam, ka te, produktīvākajā posmā no rumbas uz leju, upe ļoti smagi aizaug, ir problēmas ar grunts piemēroto materiālu. Vietām ir palicis vairs tikai pliks dolomīts.”
“BIOR” Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne: “Lasis joprojām ir saimnieciski izmantojamā suga, nav izmirstoša, bet jāņem vērā, ka ar katru gadu kopumā ir tendence, ka situācija pasliktinās tieši Baltijas jūras dienvidu pusē: Lietuva, Latvija, Polija, Vācija. Tas ir saistīts gan ar klimata pārmaiņām, gan ar piesārņojumu - kompleksa ietekme. Mums ir jādomā par laša resursu, arī domājam par saglabāšanu, limitētu izmantošanu.”
Minētie ir arī iemesli, kāpēc vēlamo rezultātu Ventā nav devusi ne mākslīgi audzēto lašu mazuļu ielaišana, gadā tie ir ap 125 000, ne rekultivācija. Kā uzlabot situāciju ar darbībām, kuras var ietekmēt cilvēks, Jānis Bajinskis saka, ka mērķtiecīga un prātīga upes rekultivācija tomēr būtu svarīga. Augusta vidū Ventā tāda arī plānota. Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja Inga Hoņavko: “Mums projektam ir piesaistīti saldūdens eksperti, kas ir bijuši visu rekomendāciju izstrādātāji. Tā tehnoloģija tiek visu laiku uzraudzīta, ja nepieciešams, tad tiek pielāgota. Tiklīdz ir sakņu irdināšanas darbi, svarīgi, ka tā notiek fragmentāri, ka nenotiek vienā vienlaidus platībā.”
Rudenī klājā nāks arī “BIOR” pētnieku veidotā Zivsaimniecības gadagrāmata. Viens no svarīgākajiem pētījumiem tajā būs tieši par lašiem Ventā.