Elektroapgādes problēmas šūpo Kampara krēslu

Pirmdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdē varētu tikt skatīts jautājums par ekonomikas ministra Arta Kampara atbilstību amatam. Vislielāko neapmierinātību ar ministra rīcību situācijā, kad daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju palikuši bez elektrības, ir paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kamēr pārējie ZZS līderi savos spriedumos pagaidām ir mērenāki. Savukārt pats A. Kampars un viņa partijas biedrs premjers Valdis Dombrovskis visus pārmetumus kategoriski noraida.

Neapmierinātību ar valdības kūtrumu, risinot elektroapgādes problēmas, pauž ne vien opozīcijas spēki, bet arī apvienības Vienotība koalīcijas partneri. A. Lembergs vakar publiskajā telpā paziņoja, ka, viņaprāt, Vienotības pārstāvis ekonomikas ministrs A. Kampars ir reaģējis pārāk gausi, kā dēļ kopš pagājušā gada nogales joprojām bez elektrības spiesti iztikt ap 15 000 Latvenergo klientu.

A. Lembergs neslēpj, ka šis nav jautājums par koalīcijas noturību kā tādu un zemnieku attiecībām ar Vienotību kopumā, taču, viņaprāt, A. Kampara nespēja adekvāti rīkoties ārkārtas situācijā apliecina, ka šis politiķis vairs nedrīkst ieņemt atbildīgo posteni.

Tikmēr V. Dombrovskis uzskata, ka nav pamata apšaubīt ekonomikas ministra atbilstību amatam saistībā ar energoapgādes problēmu risināšanas gaitu. Premjers argumentē, ka no Latvenergo un citiem atbildīgajiem dienestiem, kas iesaistīti energoapgādes atjaunošanā, valdība jau šā gada pirmajā darbadienā, t.i., 3. janvārī, esot saņēmusi vispusīgu un operatīvu informāciju par veiktajiem un veicamajiem darbiem, kā arī par dienestu savstarpējo sadarbību. 4. janvārī ekonomikas ministrs apmeklēja problēmu skarto reģionu, lai iepazītos ar situāciju uz vietas un tiktos ar pašvaldību vadītājiem. V. Dombrovskis norāda: "Ministra rīcība ir bijusi atbilstoša situācijai. Arī šobrīd atbildīgie valdības pārstāvji seko energoapgādes atjaunošanai un regulāri saņem vispusīgu informāciju par situāciju reģionā, lai nepieciešamības gadījumā varētu pieņemt operatīvus lēmumus par turpmāko rīcību."

Arī A. Kampara pārstāve Elīna Bīviņa sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka ministrs noraida viņam veltītos pārmetumus. "Nevajag krīzes situāciju izmantot politiskajai retorikai," ministra viedokli izklāstīja E. Bīviņa, piebilstot, ka, neraugoties uz brīvdienām un svētku dienām, A. Kampars esot kontrolējis situāciju ar energoapgādes pārrāvumiem un to remontdarbiem. "Turklāt ministrs otrdien apmeklēja vissarežģītāko – Latgales – reģionu, kur kopā ar pašvaldību vadītājiem un Latvenergo pārstāvjiem meklēja ātrākos un efektīvākos krīzes situācijas risināšanas veidus," norādīja A. Kampara pārstāve.

Polemikā par valdības neizdarību ir iesaistījies arī Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs, kurš teic: "Vai valstī ir karš? Genocīds? Nē, pret mums ir pašu valdība. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētki nebija gaiši, kā mums savās svētku uzrunās vēlēja premjers un prezidents, bet gan tumši vārda tiešajā nozīmē. Bez gaismas, siltuma, ūdens un sakariem ar ārpasauli." J. Urbanovičs arī norāda, ka SC Saeimas frakcija ir vērsusies pēc izskaidrojuma par radušos situāciju pie ekonomikas ministra A. Kampara, kamēr bez elektrības palikušie cilvēki tiek aicināti vērsties pie savas pašvaldības deputātiem ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu.

Svarīgākais