VVD: Tikai 31% Latvijas upju un ezeru ūdens kvalitāte uzskatāma par labu

© Ģirts Ozoliņš/F64

Tikai 31% Latvijas upju un ezeru ūdens kvalitāte uzskatāma par labu, teica Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa gan atzina, ka ūdens kvalitāti iekšējos ūdeņos mazāk ietekmē notekūdeņi, jo daudzu gadu garumā ir veiktas investīcijas, ierīkojot attīrīšanas iekārtas. Taču 7% upju un ezeru ūdens kvalitāti aizvien ietekmē notekūdeņi.

Baklāne-Ansberga uzsvēra, ka katru gadu vidē tiek novadīti 196,2 miljoni kubikmetru notekūdeņu, kas ir vienāds apjoms ar Usmas ezera ūdens tilpumu. Turklāt 13% no šiem notekūdeņiem nav pietiekami attīrīti vai ir neattīrīti.

Raksturīgākās problēmas notekūdeņu apsaimniekošanā ir tas, ka notekūdeņi ir nepietiekami attīrīti, netiek veikta ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, notiek neatbilstoša notekūdeņu dūņu uzglabāšana un reģenerācija un notiek notekūdeņu pārplūdes lietus laikā.

Latvijā

Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.

Svarīgākais