Šodien plānots Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un valdību veidojošās koalīcijas pārstāvju sarunu turpinājums par pedagogu streika prasību izpildi.
Tiesa, jau pēc vienošanās par sarunu turpināšanu LIZDA padome trešdienas vakarā ārkārtas sēdē nolēma tomēr 19.septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.
Vanaga gan norādīja, ka LIZDA sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.
Vanaga jau iepriekš norādījusi, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) iepriekš uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.
Koalīcija piedāvā vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
Kopumā koalīcija vienojusies par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.
Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.
jau ziņots, ka viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM sākotnējam piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga iepriekš stāstīja, ka pirmdien beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām.