Šogad 48 personas centušās uzpirkt likumsargus; viens policists nav spējis atteikties no piedāvājuma

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Šogad līdz 13. oktobrim Valsts policija sākusi 48 kriminālprocesus par kukuļdošanas gadījumiem Valsts policijas amatpersonām. Visvairāk kukuļdošanas gadījumi šogad fiksēti tieši Rīgas reģionā – tādi bijuši 22. Tāpat liela daļa no kopējā skaita reģistrēti Zemgales reģionā – 17. Absolūti lielākā daļa no šiem gadījumiem bijuši, lai izvairītos no soda saņemšanas par paveiktu pārkāpumu ceļu satiksmē.

Kukuļdevēju skaits no gada uz gadu ir mainīgs, taču kopējā tendence ir vērojama pozitīva, jo salīdzinot vairāku gadu griezumā, kukuļdevēju skaits samazinās. Pēdējos gados visbiežāk kukuļdošanas gadījumi tika fiksēti Zemgales reģionā, taču šogad līdz 13. oktobrim visvairāk kukuļdošanas gadījumi reģistrēti Rīgas reģionā. Piemēram, pagājušajā gadā kopumā tika uzsākti 59 kriminālprocesi par kukuļdošanas gadījumiem.

Pēdējos trijos gadījumos, kas divu nedēļu laikā fiksēti Rīgas reģionā, personas devušas kukuli Valsts policijas amatpersonām, lai izvairītos no soda par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Visos gadījumos kriminālprocesi jau nodoti prokuratūrai paātrinātā kārtā kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Piemēram, aizvadītās nedēļas izskaņā, 7. oktobrī, Rīgā, Lielirbes ielā, kāds 1985. gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “Ferrari” pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu un, lai netiktu pieņemts administratīvā pārkāpuma lēmums, deva kukuli Valsts policijas amatpersonām ne mazāk kā divas 50 eiro banknotes.

Tāpat septembra izskaņā divos gadījumos ātrumpārkāpēji, lai izvairītos no soda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, likumsargiem centušies dot kukuli 50 eiro vērtībā. Viens gadījums fiksēts 27. septembrī Ķekavas pagastā uz autoceļa P89, kad kāds 1958. gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “Hyndai”, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Bet otrs gadījums noticis 30. septembrī, kad 1989. gadā dzimis automašīnas “Audi” vadītājs centies izvairīties no soda par ātrumpārkāpumu.

Piedāvāto summu apmērs, šogad līdz 1. oktobrim, svārstās no 10 līdz pat 2000 eiro, bet kopējais piedāvātā kukuļu summas apmērs pārsniedz gandrīz astoņus tūkstošus eiro.

Tāpat jāpiemin, ka vairākkārtīgi samazinājies gadījumu skaits, kad Valsts policijas darbinieki bijuši kukuļņēmēji. Ja 2020. gadā pirmajos deviņos mēnešos bija uzsākti 13 kriminālprocesi par kukuļņemšanu, tad 2021. gadā šādā pat periodā bija uzsākti trīs, bet šogad tikai viens.

Valsts policija atgādina, ka par kukuļa došanu ir paredzēta kriminālatbildība. Sods par kukuļa došanu var būt bargs! Visos minētajos gadījumos tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas, proti, par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai. Par šādu pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Latvijā

Latvijas Republikas Saeima šī gada 14.novembrī pieņēmusi, un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Būtiskākie no tiem – OCTA polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku. Tāpat no 01.07.2025. OCTA būs jāveic arī elektroskrejriteņiem.

Svarīgākais