Eiropas centrālā banka palielina bāzes procentlikmi līdz 2% [papildināta 15:51]

© pixabay.com

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,25%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Šīs likmes būs spēkā no 2.novembra.

Līdz ar to ECB padome nolēmusi paaugstināt šīs trīs likmes par 0,75 procentpunktiem jau otro sanāksmi pēc kārtas. Iepriekšējo reizi šāds lēmums tika pieņemts sēdē 8.septembrī. Savukārt pirms tam sēdē 21.jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.

"Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentlikmju paaugstināšanu pēc kārtas, padome panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā.

Padome uzsver, ka tā "sagaida turpmāku procentlikmju kāpumu, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās 2% vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī".

"Padomes turpmāko monetārās politikas procentikmju lēmumu pamatā būs inflācijas un tautsaimniecības perspektīvas attīstība. Lēmumi tiks pieņemti katras sanāksmes ietvaros," sacīts paziņojumā.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta un ilgāku laiku pārsniegs mērķa līmeni. Septembrī eiro zonas inflācija sasniegusi 9,9%. Pēdējos mēnešos straujais enerģijas un pārtikas cenu kāpums, piegādes problēmas un pieprasījuma atveseļošanās pēc pandēmijas noteikusi cenu spiediena paplašināšanos un paaugstinājusi inflāciju. Padomes monetārās politikas mērķis ir samazināt atbalstu pieprasījumam un nodrošināties pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku," skaidro padome.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.