Iespējams, ka lēmumu par jauna ministra amata izveidi pieņems līdz balsojumam par jauno valdību

© Kaspars Krafts/f64

Ja nebūs politiski vai juridiski šķēršļi, topošās koalīcijas vēl izskatīšanas procesā esošajiem grozījumiem par jaunās ministrijas un ministru biedru ieviešanu - to pieņemšanas gadījumā - ir iespēja stāties spēkā līdz valdības apstiprināšanas balsojumam Saeimā.

Procesam ir vairāki posmi. Saeimas 1.decembra darba kārtībā ir paredzēts galīgajā lasījumā lemt par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu izveidot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu, un grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nepieciešami, lai iedzīvinātu topošās koalīcijas ieceri par ministru biedru ieviešanu.

Atbildīgā Juridiskā komisija gan ir noraidījusi abu likumprojektu virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē. Ja opozīcija iebildīs pret likumprojektu skatīšanu 1.decembra sēdē, kā viens no risinājumiem varētu būt šī procedūras jautājuma izšķiršana balsojumā. Topošajai koalīcijai parlamentā ir 54 balsu vairākums, kas varētu ļaut virzīties uz grozījumu pieņemšanu.

Koalīcijas pārstāvji cer, ka likumu grozījumus izdosies pieņemt.

Ja likumprojekti ceturtdien saņems nepieciešamo atbalstu, to izsludināšanas laiks varētu būt atkarīgs no Valsts prezidenta Egila Levita lēmuma. Levits jau iepriekš paudis atbalstu gan jaunās enerģētikas un klimata ministrijas izveidošanai, gan ministru biedru ieviešanai.

Likumprojektiem nav "lielās steidzamības", ko var noteikt tikai ar deputātu balsu lielāku skaitu, kāds gaidāmajai koalīcijai Saeimā nav. Tāpēc šajā gadījumā neesot iespējams izmantot agrāku izsludināšanas termiņu.

Šādā situācijā saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā 21.dienā pēc to pieņemšanas. Abos vēl tikai izskatīšanas procesā esošajos likumprojektos pašlaik paredzēts, ka tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Tāpēc - atkarībā no to izsludināšanas laika - pastāv iespēja, ka tie varētu stāties spēkā jau vairākas dienas pirms gaidāmā Saeimas balsojuma par jaunās valdības apstiprināšanu.

Koalīcijas pārstāvji prognozē, ka balsojums par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības apstiprināšanu varētu notikt 14.decembrī vai 15.decembrī.

Ja likumi tiktu pieņemti, tad teorētiski vismaz 34 Saeimas opozīcijas deputātiem Satversme paredz tiesības apturēt šādu, bez "lielās steidzamības" esošu likumu publicēšanu un līdz ar to arī stāšanos spēkā uz diviem mēnešiem, lai mēģinātu par tiem ierosināt tautas nobalsošanu.

Tomēr līdz šim gan nav plaši izskanējis, ka opozīcijā būtu tik liels atbalsts šādam variantam. Satversme vismaz 34 deputātiem ļauj par šādu tiesību izmantošanu izšķirties desmit dienu laikā kopš likuma pieņemšanas Saeimā.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisijas vairākums noraidīja abus likumprojektus par jaunās ministrijas un ministru biedru ieviešanu. Komisijas balsojumā bija tāds rezultāts, jo tajā vairākums ir opozīcijas deputātiem.

Atbalstu nesaņēma "Progresīvo" rosinājums, ka jaunā klimata un enerģētikas ministrija būtu atbildīga arī par vidi. Šo priekšlikumu neatbalstīja arī daļa no citiem opozīcijas deputātiem.

Opozīcijas deputāti arī pauž bažas, ka nav skaidrības par ministru biedru lomu, kā arī nav noteikts, ka ministru biedriem ir jāatskaitās Saeimai.

Svarīgākais