Sākot ar šo gadu finanšu stabilitātes nodevu administrēs VID

© Kaspars Krafts/f64

Šodien stājas spēkā grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas paredz, ka no 2023.gada finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Līdz šim finanšu stabilitātes nodevu administrēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Latvijas Bankas likums, kas stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Līdz ar to līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz finanšu stabilitātes nodevas administrēšanu, kas detalizēti reglamentēta nodokļu un nodevu jomas speciālajos normatīvos, plānots nodot VID, nevis Latvijas Bankai, jo uzdevums nav tiešā veidā saistīts ar finanšu tirgus dalībnieku regulēšanu vai uzraudzību, bet gan ar nodokļu un nodevu administrēšanu.

Turpmāk plānots finanšu stabilitātes nodevas administrēšanu veikt, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un finanšu stabilitātes nodevas nomaksu veikt vienotajā nodokļu kontā.

Tāpat stājas spēkā saistītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros paredzēts, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta finanšu stabilitātes nodeva, un tā norādīta kā izņēmums valsts nodevām, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.

VID amatpersonas lēmumu par nodevas apmēra precizēšanu varēs apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Finanšu stabilitātes nodevas mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guvis banku sektors kopumā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais