PVD: Situācija Centrāltirgū uzlabojas

© Gints Ivuškāns/F64

Līdz ar Covid ierobežojumu beigām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbs pagājušajā gadā atgriezās "normālākās sliedēs", inspektoru pārbaudes uzņēmumos kļuva biežākās un arī pārkāpumi atklāti vairāk. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka pārkāpumi visbiežāk atklāti pārtikas mazumtirdzniecības objektos - veikalos, tirdzniecības vietās, tirgos un sabiedriskajā ēdināšanā.

Uz jautājumu, kāda situācija ir "Rīgas centrāltirgū", kas PVD vienmēr ir bijis "rūpju bērns", vai situācija pēdējos gados uzlabojas, PVD ģenerāldirektors atbild: "Centrāltirgus ir raksturīgs ar to, ka tur vienuviet ir ļoti daudz individuālu tirgotāju, tur nav kā lielveikalā, kad ir viens atbildīgais par kvalitāti, higiēnu. Centrāltirgū ir ļoti daudz dažādu tirgotāju, un tādēļ tas vienmēr mums ir bijis aktuāls objekts.

Neskatoties uz to, ka centrāltirgus inspekciju plāns paredz to pārbaudīt divas reizes gadā, pērn tirgū bija ap 400 pārbaudēm, tostarp par sūdzībām, arī balstoties uz klimatiskajiem apstākļiem, karsto vasaru, kad bijām tur pastāvīgi, lai sekotu līdzi, kā tiek ievēroti temperatūras režīmi. Jāsaka, ka centrāltirgū ir zināmi uzlabojumi, ir mazāk sūdzību un mazāk konstatējam ratiņtirdzniecību.

Agrāk bieži no ratiņiem tika tirgotas nezināmas izcelsmes preces ar beigušos derīguma termiņu par lētu naudu, tad pērn šādi gadījumi, kad bija nepieciešams izņemt produktus no tirdzniecības, bija tikai divi. Citus gadus gandrīz katru mēnesi tika "ķerti ratiņi" ar nezināmas izcelsmes produktiem.

Rīgas centrāltirgus jau nav vienīgais tirgus Rīgā. Vai problēmas ir arī citos tirgos, piemēram, Āgenskalna tirgū?

"Āgenskalna tirgus, pirmkārt, ir mazāks tirgus. Jo mazāk tirgus dalībnieku, jo vieglāk tirgus īpašniekam vai pārvaldniekam uzturēt kārtību un kontroli. Neesmu dzirdējis ne sūdzības, ne informāciju no inspektoriem par problēmām Āgenskalna tirgū," norāda Māris Balodis.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais