Kultūras akadēmijā celtnieki kļūs no mežoņiem par paraugdarbiniekiem  

Kultūras un radošo industriju atbalsta centru "TabFab" uzcelt apņēmušas firmas SIA “Marels Būve” valdes priekšsēdētājs Māris Apelis apsolījās iekļauties būvdarbu termiņā un tādējādi “lauzt viedokli, ka celtnieki ir mežoņi, kuri apsola un laikā neizdara neko”.  

Solījums tik tiešām aktuāls, jo celtniecība jāpabeidz jau šogad. Tikai līdz 2023. gada beigām Latvijai vēl atļauts tērēt Eiropas Savienības naudu, kas piešķirta 2014.-2020. gada plānošanas periodam. Vēl jo dziļāku jēgu M. Apeļa teiktajam piešķir iemesls, kāpēc tikai 2023. gada 14. februārī varēja notikt laika kapsulas iemūrēšana “TabFab” pamatos. Kā to daudzi jau nojautuši, “TabFab” ir atsauce uz Tabakas fabriku. Tā, savukārt, kļuvusi par Jaunā Rīgas teātra (JRT) pagaidu adresi Miera ielā līdz teātra pastāvīgās ēkas atjaunošanai Lāčplēša ielā. Diemžēl šī atjaunošana iekavējusies par gadiem četriem. Ja ne vienīgie vainīgie, tad noteikti arī vainīgi par to celtnieki.

Lai glābtu, kas vēl glābjams no Es finansējuma apguves un nodoma Kultūras akadēmijai piešķirt lielākas, speciāli iekārtotas un īpašumtiesību nozīmē savas telpas, “TabFab” projekts sadalīts divās kārtās. JRT pagaidām spiests strādāt Miera ielas adresē, no kuras daļa pārvērsta par būvlaukumu. Šajā būvlaukumā ietilpst divas ēkas. Viena ar gala sienu pret Miera ielu, kas tiek būvēta vietā, kur pēc būvapjoma līdzīga ēka nojaukta. Otra pa labi no minētās ēkas un vai arī no JTR, ja skatāmies no Miera ielas. Tas ir kādreiz reālās tabakas fabrikas jaunais korpuss, kura celtniecību šobrīd vēl datē baltā ķieģeļu sienā ar sarkaniem ķieģeļiem iemūrētais gadaskaitlis 1985. Drīzumā tam diemžēl jāpazūd zem tagad visām obligātās siltinājumu kārtas.

ES naudas tērēšanas oficiālais pamatojums ir projekta atbilstība ES fondu darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” iekļautam pasākumam “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu". Izpildījuma ziņā pasākums balansē uz robežas, aiz kuras Rīga tiek izķēmota ar vēsturisko, bet līdz graustiem novesto ēku nojaukšanu un aizvietošanu ar angārtipa būvēm, kas tiešām atbilst lozungam par “teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu".

Variācija pilsētas arhitektonisko vērtību iznīcināšanai ir tabakas fabrikai tieši pretī esošais Rīgas Dzemdību nams. Tas celts padomju laikā no sarkanu ķieģeļu mūrējuma ar kaut minimāliem centieniem padarīt šo mūrējumu dekoratīvu. Samērā nesen tas tika aplipināts ar putuplastu. Ne nu tas pamatiemesls, kāpēc dzimstība Rīgā kopš tieši kopš tā laika - ļoti, ļoti strauji - samazinājusies par 1/3 daļu, taču kaut kādai ietekmei uz dzimstību ir arī publiskās telpas degradācijai.

Lai “TabFab” projekts nelīdzinātos pašiem bēdīgākajiem pie mūsdienu arhitektūras piemēriem, ir nolīgts arhitekts Uldis Lukševics. Viņš parūpējies, lai tā ēka, kas robežosies ar Miera ielu, tiktu pirmā stāva līmenī mūrēta no tabakas fabrikas teritorijā savāktiem ķieģeļiem un otrā stāva līmenī būtu galvenokārt no stikla. Ēkas nesošas konstrukcijas tiks veidotas no koka un cauri stiklam saredzamas. Uz jumta tiks klāta augsne sukulentagiem, lai vismaz tie ar savu izskatu caur logiem priecētu jaunās māmiņas Dzemdību nama palātās, kas izvietotas daudz augstāk par pagaidām vēl tikai būvējamo divstāvu ēciņu pāri ielai tieši šiem logiem pretī.

Fabrikas 1985. gada korpusam šādi greznojumi diemžēl nepienāksies. U. Lukševics var vienīgi solīt, ka būvapjoms ar putuplastu tiks aplipināts “mazāk rupjā veidā", nekā tas izdarīts ar Dzemdību namu un JRT. Ko no veciem laikiem izdosies saglabāt, tas būs redzams ēkas interjeros.

Jaunās un atjaunotās ēkas pielietojums būs mājvieta tai Kultūras akadēmijas sadaļai, kur māca filmēšanu. Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela piedalījās laika kapsulas iemūrēšanas ceremonijā ar cerībām, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē izdosies iekārtot visas augstskola telpas Miera ielā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis pirms līdzdalības kapsulas likšanā atzina, ka procedūra liek justies “pacilāti un mazliet biedējoši”. Arī tā ir atsauce uz JRT telpu rekonstrukcijas ieilgšanu, kas nav unikāls notikums Latvijas būvniecībā. R. Muktupāvela sarēķinājusi, ka augstskolas pārcelšana uz Miera ielu tagadējās cenās izmaksātu četras reizes dārgāk nekā 2014. gadā, kad tapis uzmetums šim plānam, kā iedot augstskolai piemērotas telpas un 2009. gadā slēgtās tabakas fabrikas ēkām pielietojumu. N. Puntulis vakar varēja solīt tikai to, ka pūlēsies atrast naudu šī plāna novešanai līdz galam.