Latvijas Vīnziņu asociācija valdībai lūdz pasaules čempionam vīnzinībās piešķirt naudas balvu

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Latvijas Vīnziņu asociācija vērsusies Ministru kabinetā, Ekonomikas ministrijā, Kultūras ministrijā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu pasaules čempionam vīnzinībās Raimondam Tomsonam piešķirt naudas balvu par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu valsts popularizēšanā, informē asociācija.

Asociācijā atzīmē, ka līdzīgi kā vadošo Latvijas sportistu un kultūras jomas pārstāvju panākumi globālos starptautiskos forumos, Tomsona panākums guvis plašu atspoguļojumu ārvalstu masu medijos. Čempionātā ierasti dominē gastronomijas lielvalstis ar izkoptu restorānu un vīna baudīšanas kultūru un vēsturi, kamēr Baltijas valstu pārstāvis čempionātā uzvarējis pirmo reizi.

"Tomsona vēsturiskā uzvara Latviju pilnīgi oficiāli ieceļ vīna lielvalstu, kā, piemēram, Francijas, Itālijas, Spānijas un Skandināvijas valstu, kas ierasti dominē vīnziņu čempionātos un mišelina ceļvežos, statusā," norāda Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis.

Vienlaikus viņš uzsver, ka pasaules čempiona tituls Latvijas viesmīlības un vīnzinības nozarei var dot nozīmīgāku attīstības grūdienu nekā rudenī gaidītās "Michelin" zvaigznes. Asociācijā jau tagad tiek strādāts, lai nākotnē Pasaules vīnziņu čempionāts norisinātos Latvijā.

Pēc Latvijas Vīnziņu asociācijā paustā, naudas balva būtu stimuls turpināt darbu pie Latvijas vietas nostiprināšanas "pasaules gardēdības un vīna kultūras kartē", un pirmais solis mērķa sasniegšanā būtu dalība Pasaules vīnziņu asociācijas konkursā par tiesībām Rīgā organizēt Pasaules vīnziņu čempionātu.

Asociācijā norāda, ka pasaules vīnziņu čempionāts norisinās kopš 1969.gada. Šogad 68 dalībniekus no 65 valstīm četru dienu garumā testēja profesionāļu žūrija, liekot kandidātiem demonstrēt gan teorētiskās zināšanas vīna darīšanas, vīna ģeogrāfijas, vēstures, kultūras un baudīšanas jomās, gan praktiskās iemaņas, ar "aklajām" degustācijām un uzdevumiem, testējot konkursantu sagatavotību žūrijas un publikas priekšā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.