Tas ir kā naudu bērt caurā maisā! Latviešu valodas aģentūras direktore nesaskata jēgu piešķirt papildus naudu valsts valodas apguvei

© Ekrānšāviņš

Tas ir absolūti objektīvi, ka valsts valodas apguves vajadzībām budžetā naudu neizdala, izņemot atsevišķām mērķu grupām kā, piemēram, imigrantiem, kuriem valodas kursi ir nodrošināti, komentējot Saeimas vairākuma noraidītos priekšlikumus par finansējuma palielinājumu latviešu valodas apguvei šī gada valsts budžetā, TV24 raidījumā “Dienas personība” norāda Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola.

Tas ir absolūti objektīvi, ka valsts valodas apguves vajadzībām budžetā naudu neizdala, izņemot atsevišķām mērķu grupām kā, piemēram, imigrantiem, kuriem valodas kursi ir nodrošināti, komentējot Saeimas vairākuma noraidītos priekšlikumus par finansējuma palielinājumu latviešu valodas apguvei šī gada valsts budžetā, TV24 raidījumā “Dienas personība” norāda Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola.

“Ja mēs runājam par tiem iedzīvotājiem, kuri no valsts neatkarības laika šeit ir dzīvojuši, tad tur nu vairs šo papildu finansējumu nebūtu jēgas ieguldīt, jo mēs redzam, ka finansējums noteiktai grupai rezultātu nav nesis. Tas nozīmē, ka jautājums ir nevis finanšu līdzekļu trūkumā, bet jautājums ir pašu valodas apguvēju attieksmē pret valodas apguvi un lietojumu,” uzskata I. Vītola.

Latviešu valodas aģentūras direktore arī uzsver, ka Nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbniekiem nodrošina valsts valodas kursus. “Nav tā, ka finansējuma nav, bet tikai bērt caurā maisā līdzekļus arī nav risinājums,” apgalvo I. Vītola.

Latvijā

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Svarīgākais