Virsprokurors: Pēc sievietes slepkavības iestādēm nevajadzētu nodarboties ar pārmetumiem

© Pixabay.com

Pēc Jēkabpils novadā notikušās sievietes slepkavības iesaistītajām iestādēm nevajadzētu nodarboties ar pārmetumiem, bet sagatavot priekšlikumus traģēdiju nepieļaušanai, aģentūrai LETA norādīja Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs.

Virsprokurors piekrīt tam, ka noziegums pamatoti satriecis juristu aprindas un sabiedrību. Vienlaikus virsprokurors aicinātu iesaistītās puses pieiet jautājumam mazliet mierīgi un ar vēsu prātu, tāpēc viņš atturētos "mest akmeni" policijas, tiesas vai prokuratūras lauciņā. Ņemot vērā minēto, Bičušs aicinātu sagaidīt Valsts policijas sāktās dienesta pārbaudes rezultātus un secinājumus.

Virsprokurors arī norādīja, ka policija rīkojusies ļoti savlaicīgi, sākot kriminālprocesus, tomēr, ņemot vērā, ka vīrietim nebija noteiktas dzīvesvietas, policistiem bija grūti izpildīt piespiedu atvešanu uz tiesu, tāpēc attiecīgi tiesa nevarēja adekvāti pieņemt nolēmumu tiesās esošajās lietās.

Vienlaikus virsprokurors piekrita, ka ir pēdējais laiks izpētīt, kur bijusi sistēmiska kļūda un ko iestādes palaidušas garām tajā, kas novedis pie šādas traģēdijas. Viņaprāt, valstī būtu jāizveido efektīvāka sistēma tam, lai pēc nozieguma izdarīšanas apsūdzētajiem pēc iespējas ātrāk tiktu piemērots sods.

Viņaprāt, meklētā Leona Rusiņa gadījumā izdarītie nodarījumi nebija juridiski sarežģīti.

Neizskatot 2021.gadā nodotu lietu līdz 2023.gadam, nekas efektīvs tajā neizgaismojas. Jāskatās, kādas ir nepilnības tam, ka nevaram aizsargāt cietušo,

piebilda virsprokurors.

Bičušs arī uzskata par pamatotu diskutēt par bargāku likumā paredzētu sankciju ieviešanu, lai nākotnē nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos. "Lai šādus cilvēkus, kuri netaisās laboties, varētu izolēt no sabiedrības un nodrošināt cietušo drošību," norādīja virsprokurors.

Vaicāts, kāpēc prokuratūra kā uzraugošā iestāde jau pie pirmajiem pret Rusiņu sāktajiem kriminālprocesiem nerosināja nozīmēt psihiatrisko ekspertīzi, kas pie veselības problēmu konstatēšanas ļautu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, Bičušs norādīja, ka sākotnēji nav radušās aizdomas par nepieciešamību pārbaudīt veselības stāvokli. Vīrieša neadekvātās darbības paplašinājušās tieši pēc nelielā cietumsoda izciešanas, turklāt vēlāk persona bēguļojusi un pārējie kriminālprocesi nevarēja iegūt virzību.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.