NMPD direktore: Noteiktos reģionos būs jāpāriet uz divu cilvēku sastāva brigādēm

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Noteiktos reģionos būs jāpāriet uz divu cilvēku sastāva brigādēm, lai novirzītu cilvēkus uz vietām, kur tas ir vajadzīgs jeb tur, kur izsaukumu skaits ir liels un nepieciešami papildu resursi, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Viņa skaidroja, ka brigāžu skaits ir stingri noteikts, tādēļ to skaita palielināšana nozīmētu papildu finansējuma pieprasīšanu. Iepriekš NMPD vairākkārt esot vērtējis esošo brigāžu nosegumu, attīstīšanas tīklu, un nonāca līdz secinājumam, ka jāstrādā pie dažāda sastāva brigāžu veidošanas, ko dara arī citviet Eiropā.


"Mums ir divu lūdz trīs cilvēku brigādes, bet Eiropā runā par vienu cilvēku, kas var doties [izsaukumā], jo galvenais uzdevums ir pēc iespējams ātrāk nonākt izsaukuma vietā. Tur mums ir stingras prasības no valsts, kādā laikā mums tas ir jāizpilda. Ja mēs runātu par šo uzlabošanu, palielināšanu, tad mums jārunā par šo brigāžu pieejamību - ne tikai to skaitu, bet arī to, kam un kādiem mērķiem tās novirzam un kādos darbos tās ir aizņemtas," norādīja Cipule.


NMPD direktore atzina, ka lielākais jautājums ir saistīts ar to, kā koordinēt izsaukumu skaitu. Gari hospitalizācijas ceļi samazina brigāžu pieejamību, taču Veselības ministrijas (VM) izstrādātā slimnīcu tīkla reforma paredz iekļaut papildu rīcību neatliekamās palīdzības stiprināšanai reģionos, lai pacientu varētu ātrāk nogādāt viņam tuvākā ārstniecības iestādē un pārvest, ja tas ir nepieciešams.


Pēc viņas paustā, Eiropā neatliekamās palīdzības brigādes ved pacientu uz tuvāko iestādi, kur attiecīgi tiek pieņemts lēmums, vai viņš var saņemt palīdzību turpat uz vietas vai tomēr nepieciešams pārvest uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi. Šāda sistēma darbojas arī Latvijā, un NMPD katru dienu veic 60-70 pārvešanas, lai pacients nonāktu atbilstošākā vietā.
"Iepriekš bija reizes, kad slimnīcas teica, ka viņiem nav konkrētais profils, brauciet tālāk. Tas ir tas, pie kā mēs pašlaik strādājam. Tā ir būtiska slimnīcu līmeņošanas plāna sastāvdaļa, lai nebūtu vairs tā, ka mums jārēķinās ar visiem profiliem, sarežģītu hospitalizāciju," sacīja Cipule.


Viņa piebilda, ka divu cilvēku brigādes ir absolūts standarts Eiropā, un tur trīs cilvēku brigādes tiek novirzītas uz īpaši smagiem izsaukumiem. Tāpat ļoti daudz brigāžu strādājot viena cilvēka sastāvā, jo svarīgi, lai ārsts vai ārsta palīgs pēc iespējas ātrāk spēj nodrošināt neatliekamās palīdzības uzsākšanu.
Cipule norādīja, ka arī Latvijas pilsētās ar laiku darbs divu cilvēku sastāvā būs ikdiena. Tomēr liels izaicinājums esot lauku reģioni, jo tur ir tālāki ceļi, tālāka attāluma un atbalsta iespēju sniegšana. Vienlaikus Latvijā ir vietas, kur "trīs cilvēki strādā un izpilda vienu izsaukumu trijās dienās", un vietas, kur neatliekamās palīdzībasbrigāžu vispār nav.

Mums būs jāstrādā pie tā, ka noteiktos reģionos, iespējams, būs jāpāriet uz divu cilvēku sastāvu, lai novirzītu cilvēkus vietās, kur mums ir vajadzīgas brigādes,

uzsvēra NMPD direktore.


Kā ziņots, VM slimnīcu tīkla reformā lielāko uzsvaru liek uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, stiprinot neatliekamās palīdzības un slimnīcu uzņemšanas nodaļas un cenšoties uzlabot tajās sniegto palīdzību, otrdien preses konferencē stāstīja ministrijas pārstāvji.


Ieskicējot plānotas izmaiņas, VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļas iecerētas kā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas, kur jebkurš pacients, kurš vērsīsies, tiktu izmeklēts, veicot nepieciešamos izmeklējumus un attiecīgi pieņemot lēmumu, vai ārstēšanu turpināt ambulatori vai stacionāri.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.