Politiķi atklāj, ko partiju iekšienē domā pirms konsultācijām ar valsts prezidentu

© Dmitrijs Suļžics/f64

Jau ziņots, ka valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nākamnedēļ plāno uz sarunām aicināt visas politiskās partijas, kas ir pārstāvētas Saeimā.

ZZS viedoklis

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un to veidojošā partija Latvijas Zemnieku savienība (LZS) vēl valdes sēdēs spriedīs par savu pozīciju pirms pirmdien, 21.augustā, gaidāmās tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par jaunās valdības veidošanu, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Vaicāts, vai ZZS varētu aicināt Rinkēviču premjera amatam nominēt "Jaunās vienotības" (JV) kandidāti, labklājības ministri Eviku Siliņu, Valainis pirmsšķietami prognozē, ka ZZS varētu atbalstīt Siliņas kandidatūru.

ZZS viens no līderiem atzīmēja, ka partiju apvienībai un Valsts prezidentam ir līdzīgs redzējums par topošās valdības darāmo, reizē partiju apvienībai ir vēl arī savi papildinājumi Rinkēviča nosauktajām prioritātēm.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nosauktie topošajai valdībai veicamie darbi lielā mērā sakrīt ar "Apvienotā saraksta" (AS) prioritātēm, aģentūrai LETA pauda AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Viņš norādīja, ka pagājušajā nedēļā notikušās AS un Valsts prezidenta tikšanās laikā Rinkēvičs jau daļēji iepazīstināja ar savu pieeju, un šodienas paziņojumā Valsts prezidents savu redzējumu izklāstījis nedaudz paplašinātāk.

Apvienotā saraksta viedoklis

Tavars norādīja, ka Rinkēviča minētā iedzīvotāju labklājības nodrošināšana ir arī viena no AS prioritātēm, līdzīgi abām pusēm sakrīt redzējums par vairākām citām lietām.

Tavars nekomentēja Rinkēviča pieļauto, ka Ministru prezidenta kandidātu varētu izvēlēties no vairākiem iespējamiem pretendentiem.

Taujāts par AS pirms 14.Saeimas vēlēšanām izvirzīto kandidātu Uldi Pīlēnu (AS), partiju apvienības frakcijas vadītājs atzīmēja, ka pašlaik ir zināmi visu parlamenta frakciju premjera amata pretendenti. Gadījumā, ja izveidotos objektīva situācija vairākuma iegūšanai Saeimā, tad arī AS vēlreiz akcentētu, ka tās premjera amata kandidāts ir Pīlēns, skaidroja Tavars.

Vaicāts par saziņu ar "Jaunās vienotības" (JV) premjera amata kandidāti Eviku Siliņu (JV), Tavars pauda atbalstu tikšanās organizēšanai. AS gatava uzklausīt Siliņas piedāvājumu, redzējumu par Valsts prezidenta prioritātēm un to, kā politiķe redz darāmo nodokļu, izglītības, valsts ārējās un iekšējas drošības un citās jomās, un kādu redz koalīcijas sastāvu, atzīmēja AS frakcijas vadītājs.

Nacionālās apvienības viedoklis

Nacionālajai apvienībai (NA) nav jāstiprina iespējamā "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" valdība, paziņojis NA līderis Raivis Dzintars.

Viņaprāt, šīs trīs partijas plānojot īstenot NA atbalstītājiem nepieņemamu politiku. Dzintars prognozē, ka minētais partiju bloks pieļaus daudz plašāku imigrantu ieceļošanu un atkāpsies no stingrām prasībām pret Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem.

"Tā politika kļūs izteikti kosmopolītiskāka un naidīgāka pret jebko, kas saistās ar tradicionālām vērtībām un latviskas Latvijas veidošanu. Ja līdz šim bija jāizdara milzīgs spiediens uz valdošo partiju, lai panāktu atbalstu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tad minētajam partiju blokam šī joma vispār nebūs aktuāla. Šo sarakstu varētu ilgi turpināt," pauž politiķis.

Izšķirošs arī esot apstāklis, ka JV, ZZS un "Progresīvajiem" kopā ir 52 balsis - tātad Saeimas balsu vairākums. Pēc Dzintara vārdiem, tas nozīmējot, ka partijas "savu negatīvo politiku" tāpat varētu īstenot, bet kopā ar NA viņi būtu stiprāki un ar vājāku opozīciju. Ja šādas valdības tapšana ir neizbēgama, tad, viņaprāt, labākais, kas būtu darāms, ir pēc iespējas saīsināt tās mūžu.

Dzintars apgalvo, ka savā politikā un vērtībās "Progresīvie" esot ļoti bieži bijuši vienos ierakumos ar "Saskaņu", kas, pēc viņa domām, ir prokremliska. Faktiski jebkuros nacionālajos jautājumos - valoda, pilsonība, imigrācija, latviešu jauniešu aizsardzība darba tirgū, nacionālā drošība -, kur pastāvējusi viedokļu atšķirība, "Progresīvie" esot iestājušies pret latviskas Latvijas virzienu, apgalvo Dzintars.

Politiķa ieskatā "Progresīvo" atrašanās valdībā vājinās JV nacionālo spārnu, un stiprinās tajā kosmopolītiskās un ultraliberālās tendences.

"JV ar laiku "apēdīs" "Progresīvos", bet pati kļūst daudz līdzīgāka viņiem. Savukārt ZZS galvenais uzdevums šobrīd ir par katru cenu iekļūt valdībā, tāpēc tā piekritīs tādiem dalības nosacījumiem, kādiem nebūtu piekritusi NA vai "Apvienotais saraksts" (AS)," spriež Dzintars.

NA līderis pauž, ka JV, ZZS un "Progresīvo" partiju bloks esot tapis slepenu vienošanos rezultātā, par ko partija publiski brīdinājusi jau kopš maija sākuma.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais