Savākti 10 250 parakstu pret ieceri pagarināt Krievijas pilsoņiem latviešu valodas eksāmena termiņu

© Ekrānuzņēmums/manabalss.lv

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti jau vairāk nekā 10 000 parakstu par atteikšanos no plānotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

"Ir pienācis laiks beigt ņirgāties par sabiedrību un dot skaidru signālu Krievijas pilsoņiem par spēles noteikumiem, nemainot tos visu laiku. Citādi šī prasība par valsts valodas zināšanām tiek pārlikta un atlikta ik pa brīdim. Mums ir jāciena pašiem sevi. Ja kāds valsts valodu nevar iemācīties 30 gadu laikā, tad papildus divi gadi neko nepalīdzēs, un šī 22. augusta vienošanās par izmaiņām Imigrācijas likumā ir piekāpšanās agresorvlasts pilsoņu spiedienam, " raksta iniciatīvas iesniedzējs Jānis Bērziņš.

Līdz 4. augusta pulksten 14 par šo iniciatīvu bija parakstījušies 10 250 cilvēki.

Portāls NRA jau rakstīja, ka valdība pagājušajā otrdienā slēgtā sēdē uzdeva Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.

Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.

Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.

Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai.