ASV sankcijām pakļautais Lembergs norēķinās skaidrā naudā

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Bijušais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) šonedēļ pēc nelabvēlīgā Rīgas apgabaltiesas sprieduma intervijā LTV raidījumam “de facto” pauda, ka viņš turpina apstrīdēt ASV noteiktās sankcijas, taču vienlaikus apgalvoja, ka tās viņa dzīvi daudz neietekmē.

“Ir tā, ka es visos laikos esmu naudu saņēmis skaidrā. Un pensiju un deputātu [algu] es saņemu skaidrā. Līdz ar to es varu norēķināties skaidrā,” atbildēja Lembergs uz jautājumu, vai ASV sankcijas viņam pilnībā liegušas izmantot banku pakalpojumus. Lembergs arī atzina, ka Latvijā neizmanto kredītkarti: “Priekš kam, lieka informācija. Jo mazāk jūs ejat caur digitālo sistēmu, jo par jums mazāk zina.”

ASV sankcijas Lembergs līdz šim nesekmīgi centies apstrīdēt gan Latvijā, gan ASV, kur palīdzības sniegšanai piesaistījis vietējos juristus.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance bijušajam Ventspils mēram Lembergam šonedēļ nolasīja saīsinātu spriedumu Latvijā izvirzītajās apsūdzībās. Apmierināts ar to nav ne apsūdzētais Lembergs, ne prokurors. Lembergu attaisnoja vairākās epizodēs, taču saglabāja viņam cietumsodu. Abas puses jau paziņojušas, ka spriedumu pārsūdzēs, tiklīdz izlasīs pilno versiju. Tikmēr Lembergam uz cietumu nebūs jādodas.

Noklausīties spriedumu Lembergs ieradās Ventspils tiesas namā, kur viņam nodrošina attālinātu pieslēgšanos sēdēm. Apelācijas tiesa Lembergam samazināja cietumsoda gadus no pieciem uz četriem. Sodā ieskaitīs laiku, ko viņš jau iepriekš pavadīja apcietinājumā un mājas arestā.

Sēdes laikā, klausoties tiesnesi, politiķis iegrima pārdomās, bet pārtraukumā jau centās radīt iespaidu, ka spriedumu neuztver nopietni. Viņš pat nemēģināja rēķināt, cik tad tieši gadi aiz restēm vēl draud. “Tiesas spriedums nestāsies spēkā, līdz ar to man nav nekāda vajadzība neko rēķināt,” sacīja Lembergs.

Viņš pieminēja citas krimināllietas, kā Digitālgeitu un apsūdzības Ogres mēram Egilam Helmanim, kurās viss izšķīrās tieši Augstākajā tiesā. Viņaprāt, uz tiesu izdarīts spiediens, sākot ar Rīgas pili un beidzot ar Vašingtonu.

Tiesas zālē Lembergu neapcietināja. Tiesnese paziņoja, ka šādam lēmumam nav bijis tiesiska pamata. Ja spriedums stāsies spēkā, tad viņam cietumā būtu jāpavada aptuveni divi gadi. Uz jautājumiem, kāpēc sods samazināts, tiesnese Sandra Amola atsaucās uz informāciju par Lemberga personību, tajā skaitā veselību, kas bija jāņem vērā.

“Tiesa guva tādas ziņas par apsūdzētā personību, kuras pirmās instances tiesas sēdē nebija vēl. Un motivētajā nolēmumā mēs norādīsim, kāpēc ir mīkstāks sods. (..) Mēs neuzskatām, ka tas ir maigs. Protams, ka gan pirmās instances tiesa ņēma vērā to, cik ilgi šī lieta tiek skatīta un izmeklēta, arī mēs to ņēmām vērā,” skaidroja tiesnese Amola.

Lembergu tiesā par tik seniem notikumiem, ka kukuļņemšanas epizodēs prokurori piemēro Latvijas Kriminālkodeksu, kurš zaudēja spēku 90.gadu beigās. Tiesa piekrita, ka Lembergs ir vainīgs kukuļu izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Taču attaisnoja viņu dokumentu viltošanā un par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas. Savukārt jau pirmā tiesu instance atzina, ka Lembergs nav vainīgs amatpersonas ierobežojumu pārkāpšanā un nodokļu nemaksāšanā.

“Ir ļoti nesaprotami kā var attaisnot personu, kura kopumā septiņu gadu garumā, atrodoties valsts amatpersonas statusā, ir lēmusi vairāk nekā 300 reizes, piedaloties lēmumu pieņemšanā, balsojot, parakstot šos lēmumus par juridiskām personām, kurās ir pati ieinteresēta, respektīvi, ir viņš pats īpašnieks vai tuvinieki,” žurnālistiem sacīja prokurors Aivis Zalužinskis.

Prokurors apliecināja, ka iesniegs kasācijas protestu, kad būs iepazinies ar pilno spriedumu. Apelācijas tiesas lemtais par soda apmēru nav pārsūdzams, ja nu vienīgai tiesa būs atsaukusies uz normām, kuras nebūtu piemērojamas, sacīja prokurors.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.