Vairāku gadu garumā ir ievilkusies vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešana, taču problēmas pamatā ir pašu arhivāru nespēja definēt, ko īsti vēlas redzēt šajā sistēmā.
No 2005. gada daudzmiljonu latu vērtais projekts faktiski nav īstenots arhīvu vadības un speciālistu atšķirīgo viedokļu dēļ. Gada sākumā darbu uzsākusī Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža cer, ka jau nākamgad arhīvos būs ieviesta jaunā sistēma.
«Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešana sakrita reizē ar LNA reorganizāciju, un tas nozīmē, ka vienlaikus bija jāīsteno divi milzīgi projekti. Ar esošo kapacitāti tas nav iespējams, tāpēc arī projekta īstenošana kavējas,» Neatkarīgajai stāsta valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (KIS) direktors Armands Magone.
Apvienotā arhīvu sistēma nozīmētu to, ka vienuviet būtu apkopotas esošās programmatūras, iestāžu uzraudzības sistēmas, kā arī tiktu izveidota klientu apkalpošanas sistēma. «Valsts arhīvā ir tikai aptuveni pieci procenti no visiem valstī esošajiem dokumentiem. Šajā sistēmā paredzēts iekļaut ne tikai papīra formāta dokumentus, bet arī elektroniskos dokumentus un dažāda veida audio un video informāciju, ko nodos glabāšanai arhīviem,» skaidro KIS direktors.
Kopumā jaunajā sistēmā paredzēts, ka ikvienam interesentam elektroniski būs iespēja saņemt deviņus epakalpojumus. Līdz 2008. gada vasarai arhīvu elektroniskās sistēmas izveidē iztērēts pusotrs miljons latu, līdz 2012. gadam jāapgūst vēl četri miljoni latu. Auditorkompānija Ernst&Young, kas inspicēja pirmo kārtu, ir konstatējusi nepilnības šajā sistēmā, taču tās ir iespējams labot.
«Esmu optimiste un ceru, ka ar otro kārtu izdosies atrisināt pirmās kārtas nepilnības,» tā par vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešanu stāsta LNA direktore M. Sprūdža.
Kāda arhīvu sistēmā strādājoša darbiniece Neatkarīgajai pastāstīja, ka tikai tagad sāk ieviest jauno programmatūru un tikai daži cilvēki ar to sāk strādāt, jo viss vēl esot tapšanas stadijā. To nenoliedz arī LNA vadība, kas ir pārliecināta par jau sākotnēji neveiksmīgi plānotajiem darbi.
«Esošās sistēmas ir jāmaina, jo tās nav draudzīgas un lēni strādā. No pirmās kārtas ieguvums ir tāds, ka var pieņemt elektroniskos dokumentus, nodrošināt to uzglabāšanu. Otrā kārta paredz, ka tiks izveidota sistēma, kurā tiešsaistē ikviens varēs piekļūt arhīvu datiem un operatīvi tos saņemt. Tāpat ir paredzēts iekļaut šajā sistēmā ne tikai papīra formāta dokumentus, bet arī mūzikas failus, filmas un cita veida audio informāciju, kas būs nodota arhīviem glabāšanā,» klāsta M. Sprūdža.
Savukārt RIX Technologies, kas īstenoja pirmo kārtu, programmizstrādes direktors Andris Rudzītis norāda, ka otrajā kārtā, «spriežot pēc darba uzdevuma (tehniskās specifikācijas), ir paredzēti atsevišķi, vairāk kosmētiski pilnveidojumi pirmajā kārtā izstrādātajā programmatūrā, kā arī jaunu moduļu un funkciju izstrāde un integrēšana risinājumā (piemēram, plānošanas modulis, faktiski jauns dokumentu vadības modulis),» atklāj A. Rudzītis.