Novērota jauna noziedzības tendence: zagļi arvien biežāk apciemo lauksaimniekus

© pexels.com

Mūsdienu lauku ainavu nereti papildina moderna, jaudīga tehnika, bez kuras nav iedomājama lauksaimnieka ikdiena. Diemžēl tā piesaista ne tikai profesionāļu, bet arī garnadžu skatienus.

Ja pašu kombainu aizdzīt var arī nebūt tik vienkārši, tad navigācijas iekārtas, ar kurām aprīkota lauksaimniecības tehnika, gan ir viegli aiznesamas līdzi, ja netiek pienācīgi pieskatītas. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) datiem šogad salīdzinājumā ar pagājušajiem diviem gadiem zagļu rosība šajā virzienā ir krietni pastiprinājusies, bet zaudējumi, kas tādējādi tiek nodarīti lauksaimniekiem, var būt arī vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Par tikai šī gada septembrī nozagtajām lauksaimniecības tehnikas navigācijas iekārtām BALTA pieteiktas astoņas atlīdzības. Pieteikto zaudējumu apmērs sasniedz jau 70 000 eiro - dārgākās nozagtās iekārtas maksā vairāk nekā 12 000 eiro.

Zādzības notikušas vairākās Latvijas vietās no Valmieras līdz Dobeles novadam. Lielākā daļa zādzību paveiktas saimniecības teritorijās un neaizslēgtās telpās. Pēdējo reizi tikpat liels zādzību līmenis BALTA fiksēts visa 2020. gada laikā, kad nozagtas 11 iekārtas par kopējo atlīdzību summu 64 000 eiro. Arī Valsts policija vērsusi lauksaimnieku uzmanību uz to, ka Latvijā, sevišķi Vidzemes reģionā, tiek fiksētas papildtehnikas - GPS antenu, monitoru un vadības bloku - zādzības no traktoriem.

“Globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS ierīces ir dārgas un viegli noņemamas, tāpēc piesaista zagļu uzmanību. Nereti tiek apzagtas uzreiz vairākas vienai saimniecībai piederošas tehnikas vienības. Lielākais šāds atlīdzību gadījums fiksēts 2018. gadā, kad apzaga uzreiz piecas vienai saimniecībai piederošas tehnikas vienības, kopējai atlīdzībai sasniedzot ap 45 000 eiro. Turklāt, ja kādreiz šādas zādzības bija izteikti izplatītas Lietuvas pierobežā, pēc pašreizējās informācijas ierīču zādzība norisinās praktiski visā Latvijas teritorijā,” stāsta BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

BALTA eksperts atgādina - kā jau visās nozarēs, arī lauksaimniecībā svarīgs drošības pasākums ir zagļu atturēšana no savu nodomu īstenošanas. Saimnieks var ievērojami mazināt risku, ja:

  • ārpus darba laika GPS antenu un vadības bloku noņem un uzglabā slēgtās, drošās telpās;
  • tehniku, kas aprīkota ar šādām iekārtām, novieto slēgtā angārā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.